Krišjānis Zaremba: Tie, kuri meklē palīdzību, ir ļoti drosmīgi cilvēki

Vecāki, rūpējoties par bērnu, bieži tiem nodrošina vajadzīgo fizisko vidi, bet aizmirst par emocionālo vidi un attiecībām. To novērojis kognitīvi – biheiviorālais psihoterapeits, klīniskais psihologs Krišjānis Zaremba, kuru Māmiņu Klubs aicināja uz sarunu, lai uzzinātu viņa viedokli par to, kāpēc jaunieši iekrīt atkarību valgos.

Krišjānis Zaremba norāda, ka vecākiem jāņem vērā, kā notiek cilvēka attīstība. “Vecums, kad sākam pieņemt jau riskantākus lēmumus, ir 10 gadi. Šajā laika posmā no 10 līdz 13 gadiem sāk parādīties spēcīgāka grupas ietekme,” tā viņš.

Neļaujies emocionālai rīcībai

Ja vecākiem radušās aizdomas, ka bērns, iespējams, sācis smēķēt, nereti pieaugušie sāk ar bērna somu un kabatu pārbaudīšanu, taču Krišjānis Zaremba uzdod retorisku jautājumu: “Vai ar tādu cilvēku, kurš pārbauda tavas kabatas un somu, gribēsim kaut ko tālāk risināt?” Viņaprāt, līdz brīdim, kad esam nonākuši pie lēmuma pārbaudīt somu, jau esam daudz ko palaiduši garām. Visticamāk, tās ir tieši attiecības.

“Kad konstatējam, ka jaunietis sācis eksperimentēt vai eksperiments aizgājis tālāk, jāatkāpjas atpakaļ un jāsaprot, kas ir noticis. Mēs kā pieaugušie gribam uzreiz rīkoties, bet šādā gadījumā varam rīkoties spēcīgu emociju iespaidā un pieņemt lēmumus, kas nav palīdzoši ne mūsu bērnam, ne mums pašiem,” saka klīniskais psihologs, iesakot mazliet apstāties, paskatīties un saprast, kādi resursi nepieciešami, lai virzītos tālāk.

Svarīga ne tikai fiziskā, bet arī emocionālā vide

Būtisks aspekts, kas var jaunieti pakļaut vai arī tieši pasargāt no riska, ir vide. Ne tikai fiziskā, bet arī emocionālā vide un attiecības. “Vecāki bieži parūpējas par fizisko vidi, bet piemirst par emocionālo, tāpēc aicinu – ja sākušās kādas grūtības, ir jāatgriežas pie pamatiem un jāpārdomā, kā radām drošību attiecībās ar bērnu, kā viņu sadzirdam, kā ar viņu sarunājamies un kopumā veidojam attiecības,” mudina speciālists. Ja vēlamies bērnam sniegt drošību, viņam ir jāzina, ka tiks sadzirdēts, ka viņa teiktais būs svarīgs, viņā ieklausīsimies un palīdzēsim meklēt variantus.

“Vienmēr saku, ka nekad nav par vēlu, lai kaut ko darītu. Neatkarīgi no tā, kas mums bijis pagātnē, ir svarīgi, kur esam šobrīd un kādus lēmumus pieņemam šobrīd. Ir ļoti svarīgi meklēt palīdzību, “ teic Krišjānis Zaremba, uzsverot, ka, viņaprāt, cilvēki, kuri meklē palīdzību, ir ļoti drosmīgi cilvēki. “Es šādu drosmi cienu,” tā viņš.