Ir laiks doties uz Ķemeriem!
Ja pagājušajā gadā tur mūs sagaidīja milzīgs būvniecības process ar tikai nojaušamām vietu aprisēm, tad tagad jau viss ir sakārtots viesu apmeklējumam.
Lai sāktu apskati, dodieties uz Ķemeru kūrorta parku Tūristu ielā 2B, Jūrmalā. Ieplānojiet papildu laiku ceļam, jo tas pirms Ķemeru pagrieziena tiek remontēts un "iepriecina" ar vienvirziena luksoforu kustību.
Parkā ir bezmaksas stāvvietas un labiekārtotas tualetes ar papīru un ziepēm. Tualete pie stāvvietas ir atvērta līdz 11 vakarā, otra, kas ir dziļāk, - līdz astoņiem vakarā.
Pie stāvvietas pats pirmais sagaida ūdenstornis, kuru var apmeklēt bez maksas un lūkoties gan apkārtni, gan izstādē iepazīties ar vēsturi. Uzmanību - tas ir atvērts līdz plkst. 18.00.
Tepat ir karte ar apskatāmajiem objektiem (arī Braila rakstā).
Dodamies dziļāk parkā un priecājamies par skaistajiem skatiem - plūstošo ūdeni un romantiskajiem tiltiņiem.
Pa ceļam redzam piemiņas stabu kūrorta dibinātājiem un direktoriem.Un re - jau Mīlestības saliņa ar neatkārtojamo rotondu klāt! Skats tik krāšņs, ka nespēju vien beigt fotografēt! Jāaizbrauc, lai redzētu pašu acīm!
Rotondā ir arī kafejnīca ar dzērieniem un saldumiem, galdiņi ir gan lejā, gan otrajā stāvā. Skats no augšas nav tik iespaidīgs, kā no lejas, un uzmanīgi ar kāpnēm!
Dodamies tālāk uz sanatorijas ēkas pusi, kur mūs pārsteidz valrieksts, kas ir ne tikai aizargājams, bet tā zari kā milzu taustekļi sniedzas tālu apkārt un ir pat ieauguši zemē. Nezin', vai visiem valriekstiem ir tāpat?
Lai neapmaldītos, ļoti bieži ir izliktas norādes, kurās ir arī attālums.Ieejot sanatorijas parkā, esam patīkami pārsteigti, jo tas ir skaists, pilns ar ziedošām rozēm un burvīgu ēku priekšā. Interesanti, ka nekad kopā dobēs nebiju redzējusi kombināciju ar rozēm un jāņogām:) Priecēja arī tas, ka visapkārt ir daudz soliņu nogurušajiem ceļotājiem. Odu gan visapkārt bija milzums.
Tālāk dodamies uz parasto apskates objektu - sērūdens avotiņu ar ķirzaku. Izrādās, ka agrāk tās vietā bijis uz delfīna sēdošs zēns (dikti līdzīgs čurājošajam Briseles pusiītim), bet laika gaitā vispirms pazudis pats zēns, tad arī delfīns.
Ūdeni dzert gan neriskējām, bet rokas un muti mazgājām:) Smarža kā jau solīta, bet pēc taustes tas ir ļoti mīksts un maigs.
Tepat blakus ir arī pareizticīgo baznīca, kas, spriežot pēc priekšpusē izkaisītajām rozēm, darbojas.
Un tad jau dodamies uz jaunāko parka daļu - apstādījumiem un bērnu laukumiņu.Parkā mani pārsteidz tā paša Pavlova, par kura eksperimentiem ar suņiem mācījāmies skolā, piemineklis.
Un te jau arī bērnu laukumiņš ar mīksto segumu. Jauki, ka visapkārt ir koki, kur paslēpties no karstās saules. ir daudz soliņu un velosipēdu pieslēgšanas vietu.Un ik pa laikam ir interesantas nojumes.Pie bērnu laukumiņa ir izzinošas dobes ar ārstniecības augiem,
ūdens ņemšanas varde (mūsu vizītes laikā gan nestrādāja)
un plakāts, kur nofotografēties dubļu vannā:)
Pa parku var droši braukt gan ar ratiem, gan velosipēdiem, un taciņas tā vien vilina doties tālāk.
Skaisti, vai ne? Laiks doties uz Ķemeriem!