Kas biznesa sievietes - mammas - rokassomiņā

Stereotipus veidojam mēs paši-sabiedrība, cilvēki mums apkārt - par to, kādi esam, kādiem mums jābūt. Tādi ir, taču es necenšos ar tiem dzīvot ikdienā. Jā, daudzi, saka:"Tev forši, Tev savs uzņēmums," pie sevis nodomājot, viņai gan forši, ir pārdevējas, šoferi, grāmatveži, direktori, menedžeri, pati uz darbu aiziet tikai papīrus parakstīt un braukā atpūsties. Tādēļ, ka sabiedrībā ir radīti priekštati par kaut ko, kādiem uzņēmējiem, deputātiem, juristiem, mehāniķiem, sportistiem utt.  Īstenībā ļoti vietā vārds sportisti pašlaik, kad sabiedrība no viņiem gaida zeltu, bet šie cilveki taču arī var kādā brīdī nebūt gatavi tam zeltam, justies ne tā, kā vajadzētu sportistam konkrētajā situācijā. Sabiedrība viņus peļ un zākā, bet šie cilveki ikdienā ir arī vienkārši cilvēki - sievietes, vīrieši, kādam bērni, sievas, vīri, tēti, mammas - CILVĒKI, bet viņiem šo ikdienišķo lomu ir tik daudz...

Atceros, kā pirms kāda laika, man bija norunāta biznesa tikšanās, droši vien, telefoniski radīju priekšstatu par stingru, biznesa lēdiju, augstapapēžu kurpēs, Chanel rokas somiņā un klasiskā kostīmiņā :) Kā Jūs domājat, ko šis vīrietis reāli ieraudzīja tikšanās reizē? Sievieti - plīvojošiem matiem, baltā, ērtā džemperītī, klasiskos svārkos un, jā, augstpapēžu kurpēs ( tās uzvilku mašīnā, pirms izkāpšanas), kurai rokās neierasti milzīga somiņa un, noteikti, ne Chanel... 

Vissmieklīgākais bja tas, ka man tikšanās laikā somiņā vajadzēja atrast savu vizītkarti un piezīmju blociņu, sākumā meklēju vispusīgi, tad saprotu, ka atrast tur kaut ko ir visai sarežģīti, tad nu sāku cilāt vienu lietu, otru, pamanu, ka somā man ir rezerves knupis mazākajai meitai, izrādās arī sulas pudelīte palikusi somā un aizmirsta atdot auklītei, mitrās salvetes, tad puslitra ūdens pudelīte lielajam puikam no vakardienas treniņa, plāksteri, ja nu kādam no trim tie nepieciešami, ķemme, matugumijas un sprādzes, maks, plānotājs, pildspalvas, zīmuļi, diktafons, dokumentu mapīte, pase, dzimšanas apliecība un beidzot atrodu arī vizītkartes. Labi, ka šis vīrietis nav redzējis manu mašīnu, tur ir segas, tukši papīri, rezerves jakas, kedas, florbola bumbiņas, nūjas, autokrēsliņš, paliktnītis, rotaļlietas un aizmugurē arī matracis ar spilvenu un segu.

Man piezīmju blociņš arī ir pilnībā piezīmēts mūsu aktīvajā sezonā, vasarā ir nedaudz mierīgāk, tukšāk, jo tad nav  - 7.30 Vecrīga, jāatgādina puikam par to, to, to, 8.10 Tērbatas iela, tad pēc plāna - sapirkt lentas, audumus, bankā, veikalā, tad viena tikšanās, otra, jāsagatavo pasūtījumi, jāsagatavo piedāvājumi, tad pēkšņi kādā brīdī kāda skice ieskicēta, tad sapulce skolā, treniņš viens, nodarbības otras, zobuārsts, bērnuārsts, analīzes, jāapsveic opis, ome, jāpiezvana tam, šitam... Tad saraksts ar iepirkumiem, arī tas visai krāsains :)

Kāds noteikti varētu padomāt, ka esmu nekārtīga, pavirša un nenopietna biznesa partnere, taču, ja godīgi, zinu, ka savējie, man līdzīgi domājošie un tie, kuri mani zina, sapratīs... Ko darīt, ja diena aktīvajā skolas laikā mums sākas pirms sešiem, tad braucam pie auklītes, vai uz bērnudārzu, tad lielie bērni jāizvadā pa skolām, no rīta niķis vienam, otram, trešajam. Jāsaliek nepieciešamās lietas treniņiem, skolām. Mazajai viss nepieciešamais auklītei, galvenās lietas - abas pudeles, knupji, puikam ūdens treniņiem, jakas siltākam laikam, vēsākam, man pašai rezerves kurpes, kedas, ja tad, kad vairs paskriet nevaru, uzvelku ko ērtāku un skrienu tālāk. 

Somā man ir viss, bieži vien vīrs pukojas:" Nav brīnums, ka Tev mugura sāp, ja es ikdienā tādu smagumu nestu, man arī sāpētu..."

Bet ko atmest?

Bet, ja kaut ko no tā visa aizmirsīšu nepieciešamajā situācijā, būs traki - kāds paliks bez knupja, pudeles, ūdens treniņā, kāds nobrāzis roku, celi - asiņos, kādam bez mitrajām salvetēm mute un rokas būs netīras, kādam jaka pēc skolas slapja, kāds pildspavu, vai zīmuli aizmirsis, kāds no rīta matus aizmirsis izķemmēt, kāds brokastis nav paēdis un brokasto mašīnā...  

Tādēļ sorry visiem tiem, kuriem biznesa sievietes šķiet uzpūstas lelles, arī viņas ir mammas, sievietes un tas, ka viņām nevar būt knupis, vai florbola bumbiņa somā, tas nu gan nav taisnība. Biznesa sievietei nenozīmē sēdēt birojā pie galda, izrīkojot savus padotos, spiest zīmogus un skaitīt naudu, pieļauju, ka tāda kaut kur noteikti ir, bet ne es, es daru visu, tādēļ bieži vien mati izpūruši, pie klasiskiem svārkiem kedas, vai zandeles, slauku trotuāru, mazgāju grīdu veikalā, vāru kafiju, tēju, cenoju preci, gatavoju projektus, skaitu naudu, parakstu dokumentus un dzīvoju parastas mammas un sievietes ikdienu. Es darbā jūtos brīvi un ikdiena man paiet ļoti lielā steigā, ja es vēl sāktu domāt par vienu somiņu, otru, ko katrā likt, vai nelikt, kuru izmantot tikšanās reizēs, kuru braucot mašīnā un ejot veikalos? Gludinātu baltās blūzes un svārkus, vai bikses buktētu, es vienkārši sajuktu prātā.

Mammas, kāds Jums ir rokassomiņas saturs ikdienā? Vai arī Jūs tas ir samulsinājis kādos brīžos?