Kādu laiciņu pirms grūtniecības mēdzu aktīvi vingrot. Tad iestājos darbā, un fiziskās aktivitātes kaut kā nobīdījās malā. Uzzinot, ka esmu stāvoklī, sportot pārtraucu vispār, - saglabāju tikai aktīvas un garas pastaigas.
Tagad, kad meitiņai ir gandrīz 5 mēneši, sāku izjust vēlmi pēc vecajiem labajiem un mīļajiem kardio treniņiem. Nē, liekā svara problēmu man nav, arī aktivitāšu netrūkst - mājas kārtošana, ēst gatavošana, pastaigas ar ratiem un 8 kg smagā mazuļa nēsāšana uz rokām ir sava veida treniņš un, ja tā labi padomā, ne tas vieglākais. Taču - tā ir ikdiena. Gribu darīt ko tādu, kas, tieši pretēji, mani "atslēdz" no ikdienas.
Un tie ir kardio treniņi! Galvenokārt, skriešana. Arī dejošana. Šad tad mājās "pazumboju", kopā ar kādu Youtube dejotāju, taču - nezinu, cik ilgi drīkst, lai nav par daudz. Tad nu mēģinu apstāties kādu brītiņu pirms jūtos nogurusi. Bet man tas tik ļoti patīk! Just, kā kļūst silti, tad karsti, kā darbojas ķermenis. Just, kā pieaug slodze, un līdz ar to arī manas spējas.
Tieši tādu pašu sajūtu izraisa skriešana. Tā reiz bija mana atkarība, pēc kuras nu ļoti ilgojos. Tuvojoties pavasarim, tuvojas arī jauna skriešanas sezona...
Un te nu arī mans jautājums - vai ir iespējams skriešanu apvienot ar krūts barošanu? Ir dzirdēts, ka pēc lielas slodzes var pazust pieniņš, tāpat - kādu brīdi pēc treniņa bērnu barot nevajadzētu, jo no muskuļiem izdalās pienskābe. Saprotu, ka maratonus skriet šogad nesanāks noteikti, bet - kā ar mierīgu vakara skrējienu 2, 3 kilometru garumā?
Var mēģināt, vai tomēr atteikties uzreiz?
Tieši tā! 😀
Tagad esmu apņēmusies, ka skriešu! 😀 Cik forši zināt, ka neesmu viena tāda! 😀
Tad nu meklējam labu sporta krūšturi, gaidam siltāku laiku un - aiziet! 👍
Ehh, es arī par skriešanu domāju.. Pēdējo reizi laikam skrēju 2015. gada novembrī, mīlēju garās distances. Pamazām domāju atsākt, līdz šim tikai vingroju pa māju. Ir gadījies savingroties arī tā, ka pēc tam muskuļi sāp (t.i. pienskābe izdalījusies), bet neliekas, ka mazā būtu iebildusi. Domāju, ka arī skriet var, ieklausoties sevī. Ne velti saka, ka raita staigāšana patiesībā uzliek lielāku slodzi, nekā skriešana. Galvenā problēma barojošai mammai varētu būt pareizā, kārtīgi saturošā krūštura izvēle ;D To es piefiksēju, kad viena treniņa laikā vajadzēja lēkāt.. Ojj. 😃 Bet katrā ziņā - gaidu labāku laiku un mēģināšu izskriet 😀 Lai arī Tev veicas ar šo! 👍
Sveika! 😀 Paldies par komentāru! Tagad jūtos daudz drošāka. 😀
Sveika! Es tevi saprotu, arī mīlu skriešanu un citi sporta veidi nav tas. 😀
Noteikti mēģini un skaties, kā bērniņš reaģē. Es skrienu (4-5km dienā, gandrīz katru dienu) kopš bērniņa 3 mēnešu vecuma. Bērns ēd tikai krūti (tagad jau arī putras u.tml.). Baroju pēc pieprasījuma (kas gan parasti ir biežāk nekā reizi 3-4h), bet piena pietiek, mazais labi ņemas svarā.
Parasti pabaroju pirms skriešanas un tad - kādu pusstundu vai tml. pēc skriešanas, bet ja vajadzība, arī uzreiz.
Tā ka uz priekšu!