![[BEZsaistē] Rasa Vītola](https://maminuklubs.lv/media/cache/09/fa/09fa705b892c55236f9a33e9c225a64c.png)
25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 13
Es te dažas dienas atpakaļ neizturēju un izplūdu izmisuma dusmās. Zupas karote pa gaisu, ķērciens pa visu virtuvi un trakošana pie pusdienu galda. Pietiek. Ir brīži kad lūzt pacietība, kad nespēj vairs savaldīties un domāt racionāli, jo kārtējo reizi bērns ir stresā par “nepareizām” pusdienām, vai “nepariezo” kreklu, biksēm, kurpēm, zeķēm utt., vai kliedz un ārdās, jo lego tornis ir sabrucis. Tobrīd es neizturēju un dusmojos. Un nelīdzēja baltais eņģelītis aiz auss, kas čukst – “Nekas, tūlīt būs ok. Mīli beznosacījumā un mierā!” Nē – bija tas sārtais ar radziņiem, kas ausī dvašo “Tu slikta, tu nepraša! Tu tūlīt uzsprāgsi!” Nu tad arī dusmojos uz bērniem, dusmojos uz apkārtējiem, bet visvairāk uz sevi, ka nevaldos, ka bremzēju, ka neesmu motivēta un… un… un…
Ko tai brīdī pasākt? Neviens gudrais padoms nestrādā. Iekšas vārās. Vēna pierē pulsē desmitkārt liela.
Es atzīstos, es esmu vāja un daudzreiz nespēju būt tā miera osta, kurai man vajadzētu būt. Nespēju visu tik labi saorganizēt un salikt pa plauktiņiem. Īpaši, ja gribētu būt kā tā superūberkrutā mamma Instagramā vai tā, kas kādā momminga žurnālā, kura visu spēj un ir dzelzs sieviete, dzīvo minimālismā, zero veistā, vegānismā un vēl un vēl. Tad paskatos sev riņķī un saprotu, ka dzīvoju totālā hot mess un haosā. Mans bērns need ne brokoli, ne kalē, ne visparastāko boršču. Desumaize. Siers. Kartupelis. Thats it. Un ierij savu superkruto patiesību par veselīgu dzīvesveidu, ja krāsa ne tāda, vai tekstūra ar sēkliņām, ēd pati. Un ķērc un vārtās, ja pat piedāvā. Bet es tak’ vairs uz to desu i paskatīties nespēju bez pašpārmetuma sirdī, ka baroju bērnam teju vai tualetes papīru iekšās. Meh. Un nepalīdz pat loģika, ka zini – analīzes uzrāda ka viss ok, ka ar to pagaidām pietiek. Nē – tas trakais tarakāns iekšā ārdās – vajag labāk, vajag vairāk, vajag tā un šitā. Protams. Barot ar varu – nebūs. Ne-e. Nemūžam. Labāk mierā nopaijāt izspūrušās matu cirtas un iedot to sojas izstrādājumu, lai miers.
Un tad atgulies nakts melnumā, ar slapju aci blenz griestos un grauz sev sirdī robu, ka neesi laba pietiekami. Jeej. Ir – sāpe, kas nepazūd. Bet ne jau citiem to rādīsi. Protams. Apslēpsi zem smaida un vēl uzbārstīsi kā garšvielu pa virsu “Mums viss super. Labi. Ideāli!”
Protams ka pārejoši. Rīt būs labāka diena un tiri piri. Un zinu, ka ne es vienīgā, ne pirmā, ne pēdējā. Bet ir. Un tapēc uzrakstu, jo varbūt kādam to šodien tieši jāizlasa. Varbūt izliekot šādi, sasparošos un beigšu sev zāģēt.
Un vispār mammu dzīve ir kalni un ielejas. Šobrīd esmu tur lejā. Nekas. Pasēdēšu, palūkošos apkārt un drīz kāpšu augšā.
Caurums sirdī un trula sāpe pakausī nerodas no tā, ka esi, pēc savām domām, "sliktākā māte pasaulē". Tā uzskata daudzas, kurām bērni ir izvēlīgi, nepacietīgi un staigājošas granātas.. Bērni tādi paliek, jo pašas mātes ar sevi nav apmierinātas, pašas sevi padara nelaimīgas un vai nu uzskata, ka visi vīrieši ir cūkas vai arī prinči, kuriem bezmazvai katru dienu zvaignes no debesīm priekš viņām jānoceļ.
Paldies, es pamodos, mani bērni vēljoprojām ir mazas staigājošas sprāgstošas granātiņas, bet es necenšos vairs izdabāt. Mīli, bet ar prātu. Jo augot lielākiem, problēmsituācijas tikai saasinās. Tā ir tava izvēle- mīlēt vispirms sevi un tad pārējos, neļaujot kāpt uz galvas.. vai iedzīvoties neirozē un palikt atkarigam no "speciālistiem" un to izrakstītajiem medikamentiem.
Bet Tev - raksta autor- mīli sevi, priecājies, ka tev ir bērniņš ( kaut īpašs, bet Tavs bērniņš), neķer krenķi par lietām, ko nevari ietekmēt un atceries to - ka Neviena mamma nav ideāla. Ja kāda sevi uzskata par tādu, tad vai nu viņa izliekas vai arī viņas bērni nesauc viņu par mammu.
Ā. Vēlviena lieta. Viss ko mamma dara vai saka..- tas ir piemērs. Parādi cik garšīgs, varbūt bērns izdomās- ja mamma ēd, kādēļ gan nepagaršot. Un ja nu iegaršojas. 😀
Un protams, ja no tā paliek labāk-raksti, raksti un vēlreiz raksti. Tev padodas.
Tik reāli. Paldies, ka raksti.
Paldies, mammas, par ieteikumiem . Izmēģināsim! 👍 Šoreiz gan. Vairāk blogs emociju izlikšanai.
Atkāpei, mans bērns nav vnk izlutinājies needājs, tā vnk ir, ka bērniem ar autismu var būt ļoti grūti pierast pie jaunām lietām un var vispār atteikties ēst. Ar prātu jau saprotu, bet uznāk dienas kad gribas par šo vnk pačīkstēt.
Par zaļajiem kokteiļiem ir doma, kad sāksies pašu ogu sezona, jo krāsa zaļā nav iedabūnama iekšās, fū pē kaka un tadā garā, bet ja iemaltu ar pašu zemenītēm kādu spinātlapu, tad varbūt aizies.
Superīgs bloga nobeigums - jūtams cīņas spars, un Tev noteikti izdosies uzkāpt tajā kalniņā! 👍 😉
Hmm, mūsu ģimenē ir tā, ka mazajam ļoti garšo kukurūza - liekam to klāt dažādos ēdienos (rīsus vāru kopā ar kukurūzu; kotletes taisu, masā pievienojot kukurūzu utt.), mazais tad arī baigi labi ēd tos ēdienus 😀
Ja ēd kotletes,pankūkas vai plācenīšus,tad arī tur var pievienot dažādus dārzeņus. Un jau minētie kokteiļi-mums arī viņi topā.
Gribēju teikt to pašu - ja desu, tad kvalitatīvu bez visiem E un miers mājās. Es pat steidzīgajās dienās pelmeņus dodu, bet tad Rāmkalnu, kur nav tie štrunti.
Esmu iemācījusies bērniem dot zaļos kokteiļus - iekšā visi zaļumi, kas tagad laukā, gan nātres, gan visādi pumpuri un lapas, pat to pašu brokoli un kalē piemetu. Galvenais sagatavot pareizajā kombinācijā un proporcijā + salds. Garšo ļoti, prasa vēl. Tādu dzer gan brokastīs, gan mājās pārnākot vakaros. Un pēc šāda kokčika kaut desu vai makaronus. Sirds mierīga.
Pērc kvalitatīvas desas. Tajās ir arī samalta āda, skrimšļi un cīpslas, kas ir veselīgas. Un neskaties Instagram mammas, jo tā ir viņu profesija izskatīties ideālam un vākt sekotājus. Nevar zināt kas stāv aiz tā - cik palīgu, cik bildes ir uzņemtas reālā laikā vai tikai ieposto ik pa laikam kaut ko “perfektas kārtības dienā” uzņemtu un vai visas bildes tiešām ir no viņu mājām. Tikpat labi viņas var iet ciemos pie kāda un focet savu ideālo dzīvi tur.