Māmiņu Klubam ir liels prieks, ka Ukraiņu Māmiņu Klubs aug un attīstās. Šajos pēdējos gados, kopš sācies karš, Rīgā ir izveidojusies patstāvīga ukraiņu māmiņu “šūniņa”, kas nu jau apvieno vairāk nekā 80 dalībnieku (mammas ar bērniem). Rīgā, Vīlandes ielā 1, Māmiņu Kluba Vecāku skolas telpās ir rasta mājvieta, kur bērniem draudzīgā vidē ukrainietes tiekas ar visdažādākajiem speciālistiem un pavada dziedinošu laiku psiholoģiskā atbalsta grupās.
Sandija Krūkle, Māmiņu Kluba Labdarības fonda vadītāja uzsver: “Galvenais ir tas, ka ukraiņu māmiņām pilsētā tagad ir sava vieta! Mēs ļoti ceram, ka Ukraiņu Māmiņu Klubs varēs arī tālāk attīstīties, jo meitenēm ir daudz dažādas jaunas idejas, ko viņas vēl ar saviem bērniem vēlētos Latvijā piedzīvot! Mums top vesela programma ar izzinošām ekskursijām, ar aktivitātēm bērniem, protams, arī turpinot mūsu regulārās tikšanās ar speciālistiem un Latvijas vecākiem. Taču pats galvenais ir, ka viņas ir kļuvušas patiešām “vienas no mums”! Ukraiņu Māmiņu Klubam novēlu ilgu pastāvēšanas vēsturi. Daudzas no viņām Ukrainā, diemžēl, vairs neatgriezīsies, vismaz tuvākajos gados nē. Šeit lēnām top viņu mājas.”
Māmiņu Kluba TV raidījums viesojās vienā no Ukraiņu Māmiņu Kluba nodarbībām, kas bija veltīta latviešu valodas apguvei un izglītības niansēm. Lai gan ukrainietes ļoti cītīgi cenšas apgūt latviešu valodas prasmes.
Vita, 2 bērnu mamma no Kijivas (mācās latviešu valodu): “Kā ir ar latviešu valodu? Mācos! Bet pietrūkst runāšanas prakses. Jo mani draugi runā vai nu krieviski, vai nu ukrainiski un angliski.Visgrūtākā ir gramatika, jo latviešu valoda nav līdzīga ne krievu valodai, ne angļu valodai, arī vārdu rakstīšana.
Diāna, Artemija māmiņa cenšas izrunāt vienkāršas frāzes latviski un tic, ka ar laiku viss izdosies: “Es sāku apgūt valodu kopš jaunā gada, pirmais līmenis A1. Mums ir lieliska skolotāja un es ticu, ka mums viss sanāks. Bet man ir mazs bērns, ar viņu tomēr grūti, viņš prasa daudz uzmanības. Tagad pie mums atbraukusi vecmāmiņa, tāpēc man ir laiks mācībām. Mēs cienām šo valsti un cenšamies iemācīties valodu! Un paldies, ka mums šo visu apmaksā! Pēc Lieldienām iešu uz A2 līmeni un paskatīsimies, ko būsim iemācījušies.”
Marija, Artjoma māmiņa: “Uz Latviju mēs atbraucām 2022. gada martā, sakarā ar visiem notikumiem. Drīz būs tieši divi gadi. Īstenībā mēs tikai tagad sākam justies normāli pēc pārdzīvotā stresa. Šādus notikumus ir ļoti grūti pārdzīvot. Mēs bijām spiesti emigrēt un nebijam gatavi jaunajiem apstākļiem: jāmācās valodu, jādzīvo citā kultūrā. Tas nebija mūsu dzīves plānos. Es uzreiz aizgāju uz latviešu valodas kursiem, jo esmu ļoti aktīvs cilvēks, taču bija ārkārtīgi grūti, jo es vienkārši neko nevarēju iegaumēt. Neskatoties uz to, ka pēc profesijas esmu psihologs, es nerēķinājos ar to, ka šis milzīgais stress, ko pārdzīvojam, varētu būt par šķērsli valodas apguvei. Es trīs reizes mācījos uz A1 līmeni, un tikai no trešās reizes man kaut kas palika galvā. Sākumā mēs domājām, ka drīz atgriezīsimies mājās, dzimtenē, taču tagad saprotam, ka pagaidām tas nav iespējams un mums jāintegrējas vietējā kultūrā, jāmācās valodu un jārealizē savs potenciāls šajā valstī. Bērnam ir 6 gadi un mēs tagad domājam, kā viņam palīdzēt. Jo dārziņā viņš mācās latviešu valodu, bet nerunā, un tā arī ir liela problēma.”
Audiologopēde Daiga Lagzdiņa-Kokina atzīmē, ka bērniem augt bilingvālā vidē nav vienkārši: “Mēs redzam, ka bērnam ir ļoti grūti. Piemēram, bērnudārzā ir latviešu valoda, bet mājās - cita. Viņš vēl nerunā un viņam arī nav sapratnes; viņam ir traucēta gan ekspresīvā, gan receptīvā valoda.” Šādās situācijās jāsaprot, kura valoda bērnam dominē visvairāk. Ja bērnam ir 3 vai 4 gadi, viņš vēl stabili nerunā un vieglāk ir komunicēt dzimtajā valodā, tad ieteicams ar bērnu runāt tajā, lai nostiprinātu pamata runas prasmes. Ja bērns jau sācis runāt savā dzimtajā valodā, tad var likt klāt nākamās valodas apguves prasmes.
Ukraiņu Māmiņu Klubs šo pavasar noslēdz savu nodarbību sezonu, lai tiktos atkal vasarā - ar jaunu programmu.
Ukrainas māmiņu kluba aktivitātes tiek īstenots ar Eiropas Savienības fonda, Rīgas Domes un Māmiņu Kluba Labdarības fonda atbalstu.
Projekta finansējumu nodrošina Eiropas Savienība Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros.