Kad dzīvē ir pienācis mirklis, kad vecāki saprot, ka tiem jāiet katram savs ceļš, tas droši vien ir lēmums, ko pieņēmuši abi vecāki, saprotot, ka tālāka kopdzīve nav iespējama. Laulības šķiršana ir emocionāls satricinājums visai ģimenei. Kā to redze bērns? – Kā satraucošu, biedējošu un neskaidru turpmāko notikumu gaitu.
Pavisam mazi bērni bieži vien neizprot, kāpēc viņiem ir jādzīvo divās mājās, kāpēc mamma ar tēti vairs nemīl viens otru. Un pats svarīgākais, ko vecāki nedrīkst atstāt novārtā – sajūtas radīšanu, ka neatkarīgi no tā, ka vecāki viens otru vairs nemīl, bērnam ir jāsaprot, ka viņš tiks mīlēts arī turpmāk!
Bērns, kurš ir skolnieka vecumā, vecāku laulības šķiršanas gadījumā satraucas par to, ka šķiršanās ir notikusi viņa vainas dēļ. Ka kaut kas ir izdarīts nepareizi, ka viņš nav pārāk labs un arī šeit – pats svarīgākais, vecākiem neaizmirst, ka bērnam šādā brīdī ir jāzina, ka tas notiek tāpēc, ka vecāki nespēj saprasties. Un to viņš nevar pats izdomāt. Tas vecākiem viņam ir jāpasaka!
Pusaudža gados, pie vecāku šķiršanās, bērnos var parādīties dusmas – gan par šķiršanos, gan par izmaiņām, ko tās radīs. Pusaudzis ir tas vecums, kurā bērns arī pilnīgi atklāti, jau saprotot, ka vecāku nesaskaņas radušās, jo to jūtas ir zudušas var sākt vainot vienu vai abus vecākus par to, ka viņu vainas dēļ ir izjaukta viņa ģimene.
Visgrūtākais šajā situācijā ir tas, ka katra situācija ir unikāla un neatkārtojama. Ir situācijas, kurās bērnam šķiršanās būs nosacīts ieguvums, jo tā ikdienā būs mazāk stresa, strīdu, bet ir situācijas, kurās bērns, līdz šim augot veselīgās un mīlestības pilnās attiecībās, pēc šī notikuma ir pazaudējis savas vērtības un stabilitāti, kuru, vecākiem, pat ja tie ir šķirti, ir jāspēj no jauna atkal iedot.
Kas rada stresu?
- Pēc šķiršanās bērns parasti dzīvo kopā ar vienu no vecākiem, kas nozīmē, ka ar vienu no vecākiem tam nākas sazināties attālināti, bieži vien, patstāvīgi bērns dzīvo ar mammu, sazinās ar tēti. Problēma ir tajā, ka samazinoties kontaktam, samazinās saikne.
- Šķiršanās ietekmē attiecības arī ar to vecāku, pie kura bērns paliek dzīvot patstāvīgi. Pēc šķiršanās, vairāk stresa rada tas, ka vecāks, bērnus/bērnus audzinot viens kļūst mazāk atbalstošs un mazāk tiek izrādīta mīlestība, tāpat arī rodas lielākas problēmas ar disciplīnas ievērošanu.
- Dažreiz, pat pati šķiršanās nav satraucošākais. Lielāku stresu bieži vien bērni piedzīvo dēļ dzīvesvietas maiņas, dēļ skolas maiņas, kas šķiršanās procesu nepadara vieglāku. Tāpat arī ierobežotie resursi, ne vienmēr vecāki vienojas par alimentu maksājumiem, kas ļautu bez satraukumiem par finansēm, turpināt audzināt bērnu vienam vecākam.
- Arvien biežāk, mūsdienās ir sastopams ģimenes modelis, kurā kopā satiekas sieviete, kurai ir bērns no iepriekšējām attiecībām ar vīrieti, kuram arī ir bērns no iepriekšējām attiecībām, viņiem kopā piedzimt vēl kāds bērniņš un tam visam pa vidu ir šie bērni no iepriekšējām attiecībām, kuri pēkšņi ir kļuvuši par brāli un māsu. Tas ir ļoti satraucoši.
- Laulības šķiršanas gadījumā bērniem var palielināties garīgās saslimšanas riski, neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai kultūras. Šķīrušos vecāku bērniem, psiholoģiskās problēmas ir krietni biežāk, nekā bērniem, kas aug pilnās ģimenēs.
- Šķiršanās rezultātā var mainīties bērna uzvedība. Tas var kļūt impulsīvāks, sāk pārkāpt noteikumus, pārbaudīt robežas. Pēc vecāku šķiršanās bērni var sākt konfliktēt arī savā starpā.
- Lai gan laulības šķiršana var izraisīt izmaiņas bērna uzvedībā, pāris mēnešos tā atkal var sakārtoties, tomēr nomāktība un depresija, bieži ir novērota vairāk bērniem, kas aug šķirtās ģimenēs.
- Ja vecāku šķiršanu piedzīvo bērns līdz 5 gadu vecumam, tad pastāv risks, ka izaugot, bērni krietni agrākā vecumā sāks meklēt atbalstu, meklējot sev otru pusīti, daudz ātrāk būs gatavi uzsākt seksuālās attiecības.
- Šķiršanās var atstāt būtisku ietekmi, tajā pat laikā, šķiršanās iespējams ir vienīgā iespēja, lai kāds no vecākiem spētu turpmāk dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, jo savstarpejie konflikti jau vairs nav atrisināmi. Un skaidrs ir tas, ka šādās situācijās, bērns nebūs ieguvējs.
Ko vecāki var darīt, lai palīdzētu bērnam pārdzīvot šķiršanos?
- Esi mierīgs. Atklāti strīdi bērna klātbūtnē, palielina bērna diskomfortu. Naids, kliedzieni, draudi rada nopietnas veselības problēmas arī bērnam, kurš ir tam visam pa vidu.
- Nelieciet bērnam izvēlēties, pie kura viņš vēlas palikt! Atcerieties – bērns vienmēr gribēs, lai viņam ir abi vecāki. Šāda izvēle rada nepārprotamu stresu un diskomfortu
- Veselīgu attiecību saglabāšana – pozitīva saziņa, mierīgas sarunas, vecāku rūpes, kuras nemazinās arī pēc šķiršanās, konfliktu mazināšana mierīgā ceļā palīdz bērniem labāk pielāgoties laulības šķiršanai. Veselīgas vecāku un bērnu attiecības palīdz bērniem attīstīt augstāku pašnovērtējumu.
- Disciplīna. Pat, ja pēc laulības šķiršanas vecākiem, reizēm šķiet, ka nu bērnam, lai tas labāk justos ir jāļauj pārkāpt robežas, tas ir maldīgi. Vecumam atbilstošai disciplīnai un noteikumiem ir jābūt arī pēc laulības šķiršanas, tas palīdzēs nākotnē izvairīties no likumpārkāpumiem un apziņas, ka dažreiz jau var. Veselīga un vecumam atbilstoša disciplīna palīdzēs uzlabot arī akadēmisko sniegumu.
- Radiet bērnam drošības sajūtu! Bailes un drošības sajūtas trūkums visvairāk spēj ietekmēt bērna attīstību nākotnē. Ir jābūt mīlestībai, ir jābūt sapratnei, ir jābūt paļāvībai. Bērnam ir ne tikai jāsaprot, kas šobrīd notiek, bet bērnam ir priekš sevis jāapzinās, ka tas nemazinās viņa iespēju justies droši savā ģimenē, pat ja tā, šobrīd tiek šķirta.
Vai ir vērts palikt kopā tikai bērnu dēļ?
Neskatoties uz to, ka laulības šķiršana ir bieži vien ilgs, sarežģīts un grūts posms ģimenei, ne vienmēr palikšana kopā bērnu dēļ būs labāks lēmums. Bērni, kuri dzīvo mājās, kurās notiek nemitīgi strīdi, ir daudz naida un konfliktu, neapmierinātības un stresa, krietni biežāk saskaras ar garīgās veselības problēmām.