Kā rīkoties emocionālās vardarbības gadījumā?

16. Apr 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

“Bailes, ka nesapratīs, kauns, vainas izjūta. Nevar būt, ka tas notiek ar mani, negribam atzīt, ka tas notiek ar mums,” emocionālo vardarbību raksturo trīs bērnu māmiņa Ilze. Viņa piefiksējusi, ka reizēs, kad emocionālā vardarbība tiek atzīta, tiek izjusta ļoti liela vainas sajūta un upuris pats vēlas uzņemties par notikušo atbildību.

Emocionālās vardarbības gadījumā ir ļoti nepieciešams psiholoģiskais atbalsts, lai spētu sazīmēt, ka vardarbība patiesi notiek. Tāpēc vaicājām speciālistiem, kā atpazīt emocionālo vardarbību un kā šādos gadījumos rīkoties.

Emocionālā vardarbība bieži vien ir saistīta ar to, ka sievietei jau reiz ir bijusi kāda vardarbības pieredze un viņa jau kādreiz no tās ir cietusi - kā bērns tikusi vainota, kritizēta, bijusi līdzatkarīgās attiecībās, kur viens no vecākiem ir vardarbīgs vai arī bijušas atkarības problēmas. Iespējams, sieviete ir atradusies vidē, kur viņai neviens nav vaicājis par viņas vajadzībām, kur pārējie pret viņu izturētos ar cieņu.

Psiholoģe Līga Sovere norāda, ka šādos gadījumos var būt grūti saprast, kā būtu jābūt normālā gadījumā, jo sievietei vienkārši nav šādas pieredzes, taču tas nav obligāti, jo šādās situācijās var nonākt arī sievietes, kuras dzīvojušas veselīgā vidē un veselīgā ģimenē, jo nav spējušas iedomāties, ka dzīvē var būt arī šādi.

“Ja nevari būt patiesa, īsta, ir jāpārdomā laiks, kad runāt ar partneri, lai viņš neaizsviltos, kaut kas nav kārtībā,” teic biedrības “Centrs Marta” direktore Iluta Lāce. Viņa iezīmē, ka tad, ja ar laiku jūti, ka tev ir bail no šī cilvēka, bet brīdī, kad saņemies doties projām, viņš draud, ka izdarīs pašnāvību vai arī nogalinās tevi, kādā citā veidā kaitēs tev vai bērniem, arī tās noteikti ir pazīmes, ka šīs attiecības jāpārtrauc.

Ir ļoti spēcīgi mīti un uzskati, ka tev ir jāpiedod, jo esi sieviete, un nepieciešams tikai mazliet paciesties, jo viņš mainīsies, taču Iluta Lāce uzsver, ka šādas domas vajadzētu izmest no galvas, jo tad, ja cilvēks pats neko nedara, viņš arī nevar mainīties. Tam piekrīt arī psiholoģe Līga Sovere, kura atgādina, ka vardarbība nav norma un ar to nav jāsamierinās. L. Sovere: “Ja tiek sazīmētas pazīmes, kas liecina, ka ciet no vardarbīgām attiecībām, iesaku griezties pēc psiholoģiskas palīdzības, runāt ar atbalstošiem cilvēkiem.” Speciāliste uzsver, ka būtiski ir rast atbalstu pie atbalstošiem cilvēkiem, jo, vēršoties pie saviem vecākiem, var gadīties saņemt atbildi, ka bērniem ir nepieciešami abi vecāki, tāpēc tiek aicināts samierināties. “Tā nav norma. Cilvēki ir pelnījuši dzīvot cieņpilnu dzīvi,” teic psiholoģe L. Sovere.

Situācijā, kad esi sazīmējusi emocionālās vardarbības pazīmes, vari vēsties centrā Marta, zvanot pa tālruni 80002012, kur no vardarbības cietušām sievietēm iespējams saņemt palīdzību bez maksas. Piezvanot tiks sarunāta konsultācija ar sociālo darbinieci, un tālāk jau izrunāta konkrētā situācija un piesaistīti citi Centra Marta speciālisti. “Psihologs, psihoterapeits, jurists,” uzskaita centra direktore Iluta Lāce. Piemēram, varēs saņemt jurista konsultāciju, kā uzvesties, ja notiek tiesvedība, palīdzēs sagatavot dokumetus, konsultēs, ja veidosies pretreakcija no partnera un partnera manipulācijas.