Kā neapjukt Ziemassvētkos?

Kā neapjukt Ziemassvētkos?

02. Dec 2013, 14:08 Banija_lv Banija_lv

Patlaban šķiet, ka līdz Ziemassvētkiem vēl gana daudz laika, taču nepaies ne nedēļa, kad jau to elpu varēs sajust elpojam savā pakausī. Šie būs mani otrie Ziemassvētki pēc ilgāka laika, kuru tuvošanos neizjutīšu, ikdienā ejot uz darbu, tādēļ gribas cerēt, ka to komerciālā puse man ies secen.

Ko pagūt vēl līdz Ziemassvētkiem? Lielāko daļu dāvaniņu jau esmu sagādājusi, savukārt tās, kuras vēl nav iegūlušas manā dāvanu maisā, ir jau noskatītas. Tā teikt, lai nebūtu pēdējās pirmssvētku dienās jātaisa lielais skrējiens pa pārblīvētiem veikaliem... Atzīšos, vislabprātāk svētkos saņemtu pašdarinātas dāvanas. Vai tas būtu maisiņš ar pašceptām piparkūkām, pašu adīta šalle vai ziepēs ievārītas Latvijas vasaras pļavu smaržas. Tomēr ar skumjām nākas secināt, ka , lai arī rokdarbu ēra sāk pamazām atgriezties, ir tomēr ļaudis, kuri par īstu dāvanu uzskata tikai veikalā pirktu lietas. Varbūt ir laiks mainīties? Kaut gan, cilvēkus ar varu jau neizmainīsi, ir jāgrib pašiem mainīt savu pasaules uztveri.

Manā skatījumā Ziemassvētki ir ģimenes svētki, kad nav jārīko lieli ļembasti ar dzīvo mūziku un neskaitāmām rasola bļodām. Kaut gan, noteikti jau var arī tā... Tagad, kad par manu ģimeni kļuvuši abi mani vīrieši, vienmēr svētku priekšvakarā (patiesībā, jau mēnesi pirms svētkiem), ir lielais jautājums – kā svētkus svinēt un kurp doties, lai neapvienotos kāds no mūsu vecākiem. Pērn veicām eksperimentu un Ziemassvētki visiem kopā tika svinēti mūsu dzīvoklī. Cilvēku bija daudz...! Un, ņemot vērā, ka dēlēnam tieši svētku vakarā apritēja tikai 2 mēneši, man šķita, ka ļaužu ir pat par daudz. Tomēr, kā būt šogad? Vai atkal organizēt lielo svētu pasākumu mūsmājās, pulcējot ģimenes no abiem Latvijas galiem, jeb arī doties pie vieniem no vecākiem, tajā pašā laikā apzinoties, ka otri uzmetīs lūpu? Šādās reizēs gribās gluži kā tādam mazam meža rūķītim kaut kur nozust... Palīst zem siltas segas ar kūpošu liepziedu tējas krūzi rokās, aizdeg eglītē svecītes, mieloties ar pašceptiem speķa pīrāgiem un piparkūkām, un kopā ar saviem abiem ģimenes vīriešiem skatīties Ziemassvētku Jampadraci. Lūk, tādi būtu mani mierīgie Ziemassvētki.

Bet kas vēl jāpagūst līdz svētkiem? Jāsasaiņo dāvanas, jāuzraksta apsveikumu kartiņas (īstas, pa pastu sūtītas, ar laizītām pastmarkām) un jāpagatavo piparkūku mīkla. Varu jau uzburt savā prātā to īpašo aromātu, kādas piepildīs dzīvokli, iemēģinot mīklu, cepot piparkūkas.

Dalies pieredzē, kur Tu svini Ziemassvētkus? Vai pie Tevis mājās pulcējas gan Tava, gan vīra ģimene, varbūt braucat visi ciemos pie kādiem radiem?

Lai skaists Tev svētku gaidīšanas laiks!

helliite helliite 02. Dec 2013, 16:16

Man Ziemassvētki turpmāk būs daaaaudz mīļāki, jo tieši pirms gada, Ziemassvētkos piedzima mans dēlinš 😀
Tā, ka turpmāk noteikti- Ziemassvētki būs skaļi, bērnu smieklu pilni, ar daudziem ciemiņiem, gan ģimenes, gan draugu 😀 un man tas patīk 😀
Parasti pirmajos 24.12. braucam pie manas ģimenes, 25.12. pie drauga.. Šogad sanāks, ka 24.12 pa dienu pie drauga, vakarā pie maniem 😀 un 25.12 lielās Dz.d. svinības mūsu mājās, tur gan nāks pārvarā draugi 😀

Par dāvanām- mīļas un jaukas ir paštaisītās, bet arī veikalā pirktajām nav ne vainas, jo galvenais jau ir iepriecināt to otru, kā arī gūt prieku no citu apdāvināšanas..
Man patīk, ja var just- cilvēks iegādājoties dāvanu ir tiešām domājis par mani, to, ka dāvana būtu domāta tieši man 😀