Jasovas ala (Slovākija)

Šajā vasarā devāmies ilgi lolotā ceļojumā uz Slovākiju, kas pagājušā gada Covid ierobežojumu dēļ diemžēl nevarēja notikt.

Apmeklējām vienu no nozīmīgākajām Slovākijas alām - Jasovā. Tā atrodas 16 stundu braucienā no Rīgas un ir vilinoši tuvu Ungārijas robežai.

Kā redzams plakātā pie stāvvietas, tūres alā notiek katru stundu no 9 rītā līdz četriem pēcpusdienā, izņemot pirmdienas un periodu no novembra līdz martam. Piecu minūšu gājienā no stāvvietas redzam arī ieeju alā.

Pa ceļam un arī pašā alas būvē ir kafejnīca, bet tās cenas... Iesaku ņemt dzeramo un ēdamo līdzi.

Alas ieejas mājiņā ir bezmaksas labiekārtotas tualetes (kā jau visā Slovākijā - neslēdzamas), un visa samaksa notiek tikai ar skaidru naudu, kartes nepieņem! Šī iemesla dēļ gandrīz palikām ārpusē.Pieaugušajam ieejas biļete maksā 7 eiro, bērnam - 3,50, par fotografēšanu ir jāmaksā atsevišķi 7 eiro. Ieeja notiek tikai gida pavadībā un stāsts notiek tikai slovākiski.

Jārēķinās, ka alā ir vēss - apmēram 9 grādi, un ir diezgan daudz jākāpj. Tūre ilgst apmēram 45 minūtes.

Tomēr pati ala ir ļoti skaista, ar neredzētiem veidojumiem. Cik arī saprotam no stāstītā, ļoti daudzi veidojumi kaut ko atgādina un tikuši pat iepīti kādā teikā, aprakstā, asociēti ar kādu tēlu (zvērestu dodoša roka, karavīru kopa, žokļi, rūķi u.c.). Nebijis piedzīvojums, kad alas iekšpusē gids izslēdz visu gaismu un mēs esam pilnīgi absolūtā tumsā un klusumā. Nav brīnums, ka nemieru laikos šajās alu sistēmās cilvēki ir slēpušies.

Alā dzīvo dažādi reti sastopami bezmugurkaulnieki un ziemo 20 sugas sikspārņu, kuru izkārnījumi vietām ir jau pārakmeņojušies un iekrāsojuši virsmas melnas.

Alā ir atrasti 15 tūkstoši gadu sena lāča kauli, un tur joprojām tek arī minerālūdens ezeri.

Vide šeit ir gandrīz sterila un uz cilvēku iedarbojas pozitīvi, tādēļ te notiek speciālas spelioterapijas procedūras. Pēc mums alā devās vesels busiņš cilvēku ar guļammaisiem un segām, lai gulētu un veseļotos.

Alu sistēma ir iekļauta UNESCO kultūras mantojumā un ir vairāk nekā 220 miljonu gadu veca. Pie tam šī bija pirmā ala Slovākijā, kas jau 1846. gadā bija atvērta apmeklētājiem.

Tik droši tur nemaz nav, jo joprojām ir redzams lielākais akmens nogruvums un ir iespēja arī apmaldīties alu labirintos (kopējais alu garums ir 2800 m, no kuriem mēs apstaigājam 720m), tādēļ ir jāseko gidam un jātver katrs vārds (cik nu var saprast).

Staigājot jāpārvar 30 m pacēlums, ko īpaši var redzēt, kad beidzas ekskursija un esam augstu kalnā.

Ar maziem bērniem apmeklējums būtu apgrūtinošs, jo ratiņiem tas noteikti nav piemērots. Nesot bērnu uz muguras vai rokās, vietām zemās un šaurās ejas dēļ tas pat būtu bīstami.

Tomēr -vai jau apsverat doties uz kādu no Slovākijas sistēmas alām? Ir vērts!