Jāpalielina atsaucība dzemdes kakla vēža profilakses pasākumiem

Lai gan pēdējo gadu laikā pamazām pieaug atsaucība valsts apmaksātai dzemdes kakla vēža savlaicīgas atklāšanas programmai, viennozīmīgi tā nav pietiekama. Pētījumi rāda, ka visbiežāk pārbaudes veikt kavē informācijas nepietiekamība un izpratnes trūkums par profilakses pasākumu nozīmi - vēzis tiek uzskatīts par nāvējošu slimību. Profilakses programmas ietvaros valsts arī apmaksā vakcīnu jaunām meitenēm, kas pasargā no cilvēka papilomas vīrusa (HPV) infekcijas. Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka ir jāveicina sabiedrības izpratne par vakcinācijas ieguvumiem, iesaistot veselības aprūpes sniedzējus un uzrunājot jauniešus un vecākus.

Neraugoties uz to, ka savlaicīgi diagnosticēts dzemdes kakla vēzis ir pilnīgi izārstējams, Latvijā ik gadu no šī audzēja mirst aptuveni 150 sievietes. Tāpēc kopš 2009.gada Latvijā tiek īstenota audzēja savlaicīgas atklāšanas programma, kuras ietvaros 25 līdz 70 gadus vecām sievietēm reizi trijos gados valsts apmaksā skrīningtestu. 2012. gada 11 mēnešos izsūtītajam aicinājumam piedalīties bezmaksas dzemdes kakla vēža skrīninga testā atsaukušās 29,3% sieviešu.

"Svarīgi, lai sievietes izmantotu valsts apmaksāto iespēju pārbaudīt savu veselību un aizietu uz profilaktisko pārbaudi, jo, savlaicīgi diagnosticējot, šo vēzi ir iespējams ārstēt, tuviniekiem nezaudējot māti, sievu vai meitu. Mūsu mērķis ir atkal un atkal piesaistīt sabiedrības uzmanību un palielināt izpratni par profilaktisko pārbaužu nozīmi, jo profilakse vienmēr ir lētāka un prasa mazāk laika par ārstēšanos. Regulāras pārbaudes un vakcinācija ir vienīgais drošais veids, kā pasargāt sevi no saslimšanas ar šo audzēju," uzsver veselības ministre Ingrīda Circene.

"Lai arī vērojams atsaucības pieaugums, tai vēl ir jādubultojas, lai būtu sasniegts nepieciešamais līmenis - pārbaudes veiktu 75% uzaicināto sieviešu. Tieši tad var sākt gaidīt skrīninga programmas reālo ietekmi uz saslimstības un mirstības rādītājiem no dzemdes kakla vēža. Diemžēl šobrīd saslimšana lielā daļā gadījumu tiek diagnosticēta ārpus skrīninga programmas," skaidro Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes asociētā profesore Dr. med. Ilze Vīberga.

Ir veikti vairāki pētījumi, kuru ietvaros vērtētas iespējas palielināt sieviešu atsaucību skrīninga programmai. Pētījums par motivējošiem un kavējošiem faktoriem apliecina, ka visbiežāk iedzīvotājus kavē informācijas trūkums gan par skrīninga programmu, gan par vēža profilaksi kopumā. Iedzīvotāji neatpazīst terminu "vēža skrīnings" un nav pietiekami informēti, kā tiek organizētas veselības pārbaudes. Trūkst uzskatāmu piemēru par profilaktisko apskašu nozīmi un onkoloģisko slimību ārstēšanu - vēzis joprojām tiek uzlūkots kā briesmīga slimība ar letālu iznākumu.

Pētījuma par novēlotas vēža diagnostikas iemesliem rezultāti liecina, ka novēlotā vēža atklāšanā visbiežāk vainojams pacients, kurš nav laicīgi devies pie ārsta un veicis profilaktisku apskati. Pie ārsta novēloti cilvēki vēršas arī tādēļ, ka viņi neuzticas tradicionālajai medicīnai, bet meklē ātru un garantētu izveseļošanos netradicionālajā medicīnā. Tāpat pacienti ilgstoši ir ignorējuši slimības simptomus vai tos atpazinuši. Onkoloģiskas saslimšanas novēloti atklāj arī tādēļ, ka cilvēkiem viņu pašsajūta un veselība nav prioritāte - iedzīvotājiem ir bail zaudēt darbu veselības problēmu dēļ vai bailes no tā, ka finansiāli nevarēs atļauties ārstēšanās procesu.

Aptaujātie eksperti lielākoties ir apmierināti ar to, kā ir organizēts dzemdes kakla vēža skrīnings. Tomēr kā trūkumi tiek minēti uzaicinājuma vēstuļu sūtīšana uz deklarēto dzīvesvietu un pārāk mazs pamudinājums veikt vēža skrīningu no malas - no ģimenes ārstiem un veselības aprūpes speciālistiem, kā arī plašsaziņas līdzekļiem.

Paralēli skrīninga programmai, lai pasargātu jaunās meitenes - topošās sievietes un māmiņas - no inficēšanās ar dzemdes kakla vēzi izraisošo cilvēka papilomas vīrusu jeb HPV infekcijas, kopš 2010. gada 1.septembra Latvijā notiek valsts apmaksāta vakcinācija 12 gadus vecām meitenēm, kas ietver trīs vakcīnas.

2012. gada pirmajos 10 mēnešos bezmaksas vakcinēšanās iespēju izmantojušas un 3 poti saņēmušas 54,5% meiteņu - līdzīgi kā iepriekšējos gados. Problemātiska ir arī Rīga un Rīgas reģions, kur vakcinējušās tikai 42,5% meiteņu, lai arī Rīgā meiteņu vakcinācija tiek veikta skolās. Turklāt vairāk meiteņu tiek vakcinētas latviešu skolās nekā mazākumtautību skolās.

Pasaules Veselības organizācija (PVO) 2012. gada decembrī ir veikusi vakcinācijas programmas izvērtējumu Latvijā, kā arī sagatavojusi ieteikumus tās efektivitātes palielināšanai. PVO iesaka iekļaut HPV vakcīnu to valstu imunizācijas programmās, kur ir salīdzinoši augsta dzemdes kakla vēža sastopamība, un Latvija ir viena no tām. Ir apsveicami, ka Latvijā, līdzīgi kā lielā daļā Eiropas Savienības valstu, tiek nodrošināta valsts apmaksāta HPV vakcinācija noteiktai mērķa grupai.

"Nesenā PVO misija par HPV ieviešanu Latvijā apliecina, ka tālākais uzdevums būtu veicināt labāku izpratni par vakcinācijas ieguvumiem, gan iesaistot veselības aprūpes sniedzējus, gan, kas ir ļoti būtiski, uzrunājot pašus jauniešus un vecākus. Ir svarīgi apzināties, ka dzemdes kakla vēzis ir novēršams, un vakcinācijai, kopā ar sekmīgu skrīninga programmu un iedzīvotāju informētību, te ir būtiska nozīme," uzsver Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Dr. Aiga Rūrāne.

Par dzemdes kakla vēzi

Pēdējos 15 gadus Latvija ir viena no tām Austrumeiropas valstīm, kur saslimstība un mirstība no dzemdes kakla vēža ir visaugstākā. 1997. gadā konstatēti 168 saslimšanas gadījumi, bet 2011.gadā to skaits pieaudzis līdz 262. Visbiežāk dzemdes kakla vēzi diagnosticē 30 līdz 49 gadus vecām sievietēm. Neraugoties uz to, ka dzemdes kakla vēzis ir pilnībā novēršama slimība, bet, savlaicīgi diagnosticēta, tā ir pilnīgi izārstējama, Latvijā ik gadu no tās mirst ap 150 sievietēm. Nemainīgi augsta ir pirmā gada letalitāte, kas 2011. gadā bija 26,5%. Dzemdes kakla vēža augstu letalitāti un, it īpaši pirmā gada letalitāti, nosaka ļoti augsts ielaisto gadījumu īpatsvars: 2011. gadā 47% no jaunatklātiem gadījumiem bija diagnosticēti 3. vai 4. stadijā, kad ārstēšanas iespējas ir ierobežotas.