Izpratne par dzīvnieku imūnsistēmu

Izpratne par imūnsistēmu

Imūnsistēmas uzdevums ir pasargāt dzīvnieku no daudzām infekcijām, kas izraisa slimības un pat nāvi. Tā spēj ātri atvairīt dažādu kaitīgo slimību ierosinātāju – baktēriju, vīrusu, sēnīšu, parazītu utt. – uzbrukumu. Zīdītājdzīvnieku imūnsistēma ir ļoti sarežģīta, un, sākoties reakcijai pret “ienaidnieku”, iesaistās daudzi mehānismi, kuru darbība palēninās, kad briesmas ir garām. Tā spēj arī atklāt anomālās šūnas (vēža šūnas vai arī “svešās” šūnas pēc orgāna transplantācijas), lai tās iznīcinātu.

VISI AIZSARGMEHĀNISMI KLASISKI TIEK APRAKSTĪTI VAI NU KĀ IEDZIMTI, VAI IEGŪTI (ADAPTĒTI)

Iedzimto imūnsistēmu veido visas fiziskās barjeras, kas organismu aizsargā saskarē ar ārpasauli, kurā atrodas patogēni. Labs piemērs ir āda: uz epidermas jeb ādas ārējā slāņa ir sviedri un tauku dziedzeru izdalījumi (matu maisiņos esošais dziedzeru sekrēts). Ārējā slāņa šūnas nepārtraukti atdalās. Šeit labdabīgās baktērijas konkurē ar patogēnajām baktērijām. Tāpat arī elpceļu gļotādai ir specifiski mehānismi cīņai ar iespējamajiem infekcijas izraisītājiem: uz elpceļu virsmas ir gļotas, kas sagūsta mikroorganismus, un augšējo elpceļu šūnām ir sīkas skropstiņas, kas lipīgos sabrukšanas produktus nepārtraukti virza uz augšu. Līdzīga barjersistēma ir gremošanas traktā: gļotas un peristaltiskās kustības, kas virza uz leju zarnu trakta saturu, un, protams, bagātīga zarnu mikroflora, kura ne tikai aizņem šo telpu un aptur iebrucējus, bet kurai ir arī liela nozīme gremošanas procesā. Ja iebrucējiem ir izdevies šķērsot pirmo aizsardzības līniju, iesaistās rezerves mehānismi. Aktivizējas daudzas sistēmas, un sākas process, kas tiek saukts par iekaisumu. Iekaisuma pazīmes ir labi zināmas. Tradicionāli tās tiek apzīmētas latīņu valodā: rubor (apsārtums), calor (karstums), tumor (tūska) un dolor (sāpes). Iekaisums var būt gan pēkšņs (akūts), gan ilgstošs (hronisks). Adaptīva imūnreakcija ir aktīva atbilde uz uzbrukumu. Imūnsistēma pazīst iebrucēju – tā saucamo antigēnu. Antigēns ir kopējs apzīmējums faktoriem, kas ierosina imūnreakciju. Lielākoties tie ir organismam sveši. Tie var būt infekciju izraisītāji (vīrusi, baktērijas, sēnītes, parazīti utt.), dabas substances (putekšņi, augu dzeloņi vai skabargas), ķīmiskas vielas (zāles) vai transplantēti audi. To sagraušanai organisms ražo īpašas vielas, tā saucamās antivielas. Tās ar specifisku mehānismu palīdzību neitralizē infekcijas izraisītāju. Kad briesmas ir garām, mehānisms izslēdz imūnreakciju, tomēr antivielas turpmāk būs gatavas reaģēt uz tā paša antigēna uzbrukumu. Vakcinācijas pamatā ir imūnreakcija uz specifiskiem infekcijas izraisītājiem. Tiek injicēts neliels daudzums mikroorganismu (vīrusu vai pat baktēriju) vai to fragmentu, un dzīvnieka imūnsistēma, saražojot specifiskas antivielas, kas tiek sauktas arī par imūnglobulīniem, izstrādā pielāgotu atbildes reakciju. Tādējādi imūnsistēma nekavējoties būs gatava cīņai pret virulentu uzbrukumu, un dzīvniekam neattīstīsies slimība. Tārpi bieži mēdz būt jau tikko piedzimušu kucēnu gremošanas traktā. Kuces grūsnības laikā dažu tās organismā snaudošie parazītu kāpuri atkal aktivizējas. Tā kā tie spēj šķērsot placentāro barjeru un inficēt dzemdē esošos kucēnus, kucei var atnesties jau ar parazītiem inficēti mazuļi! Ja kucēni nav attārpoti, tiem var rasties caureja, kā arī aizkavēties augšana. Turklāt šie parazīti var izraisīt zoonozes (inficēt cilvēkus), tāpēc regulāra attārpošana ir ļoti svarīga.

Vislabākais sākumam un vēl vairāk nākotnē ...

ROYAL CANIN® ir etalons zinātniskajam darbam kucēnu gremošanas sistēmas veselības jomā. Royal Canin Pētījumu centrs ne tikai piedāvā kucēniem visvairāk piemēroto barību, bet arī turpina pētījumus saistībā ar kucēnu gremošanas sistēmas veselību, padziļinot vispārējās zināšanas šajā jomā.