Ir jābeidz izlikties

Un visbeidzot, projekta "Iemīlot sevi" trešais, pēdējais solis.

Jau iepriekš rakstīju, ka perfekcionisms kā rakstura īpašība man neliekas nekas slikts, šāds raksturs pat ir apskaužams, bet perfekcionisms, kā nelāgs ieradums... Ir izskaužams. Vēlreiz ieskicēšu situāciju - mans perfekcionisms pamostas tad, kad es cenšos, teiksim tā, atstāt uz kādu iespaidu. Pati sev esmu haoss. Kā piemēru minēšu situāciju no pagājušās sestdienas. Vakarā gaidīju ierodamies ciemos draudzeni - dizaineri. Tā vietā, lai atpūstos dienu pavadītu kopā ar saviem tuvākajiem - vīru un meitiņu (jo  bija brīvdiena un nekas cits tā īsti nebija ieplānots) es lielāko dienas daļu pavadīju pucējot māju. Tiešām muļķīgi, bet ārkārtīgi daudz laika paņēma puķpodu sakopšana - ar lielu rūpību lasīju nost apkaltušās lapiņas, ziediņus utml. Nezin kāpēc biju ieņēmusi galvā, ka draudzene ciemos jutīsies labāk, ja būs uzprišināti puķpodi. Jā, tieši tik dīvaini tas ir. Nemaz nestāstīšu par tējkannas nospodrināšanu un kaķa ēdamtrauka mazgāšanu. Jā, tās ir lietas, kas jādara, bet ne jau paranojiski, ne jau visas uzreiz.

Šī projekta ietvaros daudz, daudz apcerēju šo savu ieradumu - censties būt perfektai citiem. Iespējams, ja ne projekts "Iemīlot sevi", es to pat nebūtu pamanījusi un turpinātu ar to sadzīvot, līdzīgi kā ar akmentiņiem, kas sabiruši kurpēs. Tas kacina. Traucē. Nogurdina. Trakākais ir izlikšanās.

Cenšos izdomāt sev mantru, ko skaitīt, kad atkal kļūšu aptrakusi ar sīkumiem, kuri manā prātā ir ļoti svarīgi citiem (bet ar veselo saprātu apjēdzu, ka nav). Varbūt vairāk jāpiedomā par atklātību - vai tā, kuru pazīst apkārtējie, tiešām esmu es? Vai es pati vispār zinu, kāda es esmu? Domāju, ka caur ikdienas lietām man ir jāsāk saprast, kas ir tas, kas man pašai vislabāk patīk. Vai mani raksturo nopucētas kurpes, jo tajās jūtos visērtāk? Varbūt vienmēr nomazgāti logi, jo man patīk spoža dienas gaisma? Varbūt manās mājās nekad nav nenotīrīta plīts virsma, jo tās tīrīšana ir kā meditācija? Man ir jāpārtrauc izlikties perfektai un "vienmēr gatavai". Vienkāršāk - man ir jābeidz izlikties. Ir jābeidz izlikties. Šo tad arī kā mantru centīšos sev atkārtot vienmēr, kad panikā gaidot viesus berzīšu glāzes un slaucīšu putekļus no durvjailām. Un centīšos neatteikt ciemiņiem, kuri piesakās spontāni, tikai tāpēc, ka pods nav izberzts un gulta nesaklāta. Mantru skaitīšu brīžos, kad neiešu gulēt laicīgi, tāpēc, ka jānolako nagi. Tie ir sīkumi. nebūtiski sīkumi.