Ķermeņa masāža
29.07 15:30-16:30
Izpārdots
Izaugsmes trenere, grāmatu autore un Pavasara studijas radītāja Inese Prisjolkova par māmiņu kļuva 46 gadu vecumā. Šo brīdi, kad varēs turēt rokās savu bērniņu, viņa gaidīja 28 gadus!
Inese Prisjolkova sarunā ar Māmiņu Klubu atklāj, ka bērnus vēlējusies jau no 16 gadu vecuma, tāpēc gaidījusi 18 gadu vecumu, lai kļūtu par māmiņu. Sasniedzot jau 19, tad arī 20 gadus, Inese secinājusi, ka ar viņu nenotiek tā, kā ar citiem, un no šī brīža sācies viņas ilgais ceļš kāpās, ko pati Inese sauc arī par asfalta graušanu. “Visus šos gadus bērnu es esmu gribējusi katru mēnesi! Katru mīļu brīdi gadu no gada es ļoti vēlējos bērniņu, taču tas vainagojās tikai 46 gados,” ar savu pieredzi dalās Inese, sakot, ka katrs mēnesis bijis kā katastrofa. Vienlaikus sabiedrībā viņa bijusi veiksmīgā un laimīgā meitene.
Inesei nav nevienas fiziskā ķermeņa vainas, kas būtu bijis par šķērsli tam, kāpēc neizdevās ieņemt bērniņu.
Inese Prisjolkova norāda, ka katram nepieciešams atrast ārstu, kuram var uzticēties. “Tādu, kurš nesaka, ka esi par vecu vai par resnu. Ārstam jābūt tavam partnerim, lai palīdzētu,” ir pārliecināta Pavasara studijas radītāja.
Ar laiku Inese devusies uz Krimu pie ārsta Valērija Seņeļņiko, kurš pierādījis, ka viņai ir ļoti daudzi pretargumenti bērniņam. “Viņš ir izstrādājis zemapziņas pārprogrammēšanas metodi. Princips ir tāds, ka ar prātu apziņā kaut ko gribi, bet visa tava būtība zemapziņā strādā pret tevi,” par ārsta metodi stāsta Inese, kura gan sākotnēji apšaubījusi ārsta teikto. “Es teicu, ka tā nevar būt, jo gadu desmitiem jau daru visu, lai tiktu pie bērniņa, tomēr, kad strādājām pie zemapziņas pārprogrammēšanas, man nāca ārā 25 dažādi iemesli, kāpēc man ir ļoti izdevīgi, ka bērna nav. Zemapziņā ir bailes, pieredze, desmitiem gadu ilgā neizdošanās, vēlme būt slaidai, izgulēties, rakstīt grāmatas un uzstāties,” teic Inese Prisjolkova.
Kad 28 gadus Inese bija darījusi visu iespējamo, lai paliktu stāvoklī, 46 gadu vecumā viņai pieteicās dvīnīši. Tas bijis Ineses dzīves uzvaras gājiens. “Man bija iekšējā sajūta, ka galvenais man ir viņus dabūt iekšā, jo ārā jau es dabūšu, taču neiedomājos, ka viņi var piedzimt arī par ātru,” par sāpīgo pieredzi atklāti stāsta Inese. Viņas dvīnīši piedzima 22.grūtniecības nedēļā, un bija skaidrs, ka viņi neizdzīvos. Tajā brīdī Inese sapratusi, ka bērniņi ir jāpalaiž. “Tajā brīdī pārslēdzos uz absolūti dievišķu sajūtu. Man liekas, ka mums sūta pārbaudījumus tad, kad mēs tos varam iziet. Astoņpadsmit gados es to nebūtu varējusi, bet man bija jau 46. Tajā brīdī, kad dziedi viņam šūpuļdziesmu un atvadies, tu to dari ar mīlestību. Tas ir skaisti. Tā ir arī laime, jo dvēsele satika savus bērniņus, un es kā mamma viņus palaidu prom,” stāsta Inese, sakot, jau pēc trīs mēnešiem viņa atkal bija stāvoklī.
Uzzinot, ka atkal ir stāvoklī, Inesi pārņēmušas bailes: “Nebija laimes, uzvaras salūts. Bija tādas bailes, ka ārprāts!” Tajā brīdī viņa apjautusi, ka jāiemācās izdarīt to, ko novēl ikvienai mammai – vadīt domas un prātu. Grūtniecības laikā viņa pie sevis simtiem reižu skaitījusi mantru, lai Dievs palīdz radīt veselu bērnu un pašai būt veselai.