Ģimene, kolēģi un hobiji – kā tie var palīdzēt pret hronisku nogurumu?

Hronisks nogurums ietekmē ne vien mūsu veselību un pašsajūtu, bet arī profesionālo un privāto dzīvi. Tomēr tieši darba kolēģi un mūsu ģimenes locekļi no pastāvīga noguruma sindroma spēj arī atbrīvot, vai gluži pretēji – to veicināt!

Vairāk par to stāsta LatvijasLauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente, ģimenes ārste Līga Kozlovska. 

Būtisks ir ģimenes atbalsts

„Tāda šķietami parasta lieta kā atbalsts no ģimenes locekļu puses bieži vien ir sava veida psihoterapeitisks līdzeklis, kas var paglābt arī no hroniska noguruma sindroma veidošanās.

Tad, ja mājās šāda atbalsta trūkst, iespējams, ir vērts meklēt psihologa vai psihoterapeita palīdzību.

„Zāļu lietošana - tā jau būs ārstēšana – konkrētas situācijas vai problēmas risināšana ar noteiktu medikamentu palīdzību, kas dažos gadījumos noteikti ir nepieciešama. Savukārt psihologa vai psihoterapeita konsultācijas var palīdzēt ikvienam gan profilaktiski, gan arī tad, ja pastāvīgs nogurums jau ir piemeklējis,” pārliecināta Līga Kozlovska.

Pret nogurumu - pozitīvisma lādiņš darbā!

Vēl pēc ģimenes ārstes teiktā, ļoti būtisks ir arī darba kolektīva atbalsts.

„Pozitīvas emocijas darbā, ko sniedz mūsu kolēģi, un izteikts priekšnieka „paldies” par labi padarītu darbu, arī uz mums iedarbojas kā pozitīvisma lādiņš.

Rezultātā, ja mājās pārnākam priecīgi un pozitīvisma uzpildīti, arī tas ir kā sava veida terapijas veids cīņā pret ilgstošu nogurumu,” novērojusi Līga Kozlovska.

Veltām laiku hobijiem

Tāpat, lai mazinātu hroniska noguruma sindromu, lieliski noder masāžas. Ja finansiālās iespējas atļauj, tās ir ļoti ieteicamas!

Vēl kādam šajā situācijā var palīdzēt arī teātra apmeklējums vai pievēršanās iemīļotajam vaļaspriekam!

„Īpaši svarīgi izbrīvēt laiku savam hobijam ir tieši šajā pavasara periodā, jo tie mums sniedz prieku un vienlaikus cīnās ar nogurumu un tā sekām.

Tad, ja esam priecīgi un laimīgi, mēs negarlaikojamies, jo vienmēr atrodam, ko darīt, un arī noguruma sindroms mūs piemeklē daudz retāk!

Prieka gēni ir vajadzīgi katram, it īpaši jau tagad,” tā ģimenes ārste.

Māmiņu Klubs