Ērču aktivitātes sezona Latvijā parasti ilgst no aprīļa sākuma līdz oktobra beigām, bet labvēlīgos meteoroloģiskajos apstākļos var būt garāka. Ērces kļūst aktīvas, kad sniegs nokūst un gaisa temperatūra pārsniedz +3-5°C grādus.
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) speciālisti aicina ikvienu, kurš dodas brīvā dabā, vienmēr būt piesardzīgiem. Pēc uzturēšanās brīvā dabā, pat ja tas ir piemājas dārzs, pārbaudīt vai uz apģērba vai ķermeņa nav ērces. Īpaši rūpīgi jāpārbauda bērni.
SPKC epidemiologi atgādina, ka vakcinācija nodrošina aizsardzību tikai un vienīgi pret ērču encefalītu, bet nepasargā no citām ērču pārnestām slimībām, piemēram, “Laimas slimību” un ērlihiozi.
Šogad, pamatojoties uz Imunizācijas valsts padomes lēmumu mainīta vakcīnu saņemšanas kārtība – rekomendācija pāriet uz 10 gadu (iepriekš 5 gadi) balstvakcinācijas intervālu pēc ceturtās ērču encefalīta vakcīnas devas saņemšanas (pamatvakcinācija – 1; 2; 3 pote un pirmā balstvakcinācija).
Teritorijas ar visaugstāko saslimstības līmeni, kurās 2024.gadā tiek nodrošināta bērnu bezmaksas vakcinācija pret ērču encefalītu: Kuldīgas novads, Dienvidkurzemes novads, Ventspils novads, Talsu novads un Cēsu novads
Ja bērna deklarētā dzīvesvieta atrodas sarakstā minētā teritorijā, bērns var saņemt valsts apmaksātu vakcināciju pret ērču encefalītu. Vakcināciju plāno un veic ģimenes ārsts, kura pamatprakse ir endēmiskajā teritorijā. 2024. gadā turpināsies arī bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu vakcinācija.
Lai izvairītos no ērču piesūkšanās un samazinātu inficēšanās risku, jāievēro sekojoši drošības pasākumi:
- ērces visbiežāk pieķeras garāmejošiem cilvēkiem 10-15 cm augstumā no zemes, tāpēc dodoties mežā vai staigājot pa krūmainām vietām apģērbs jāpielāgo tā, lai ērces nevarētu zem tā pakļūt, - bikšu gali jāieliek zeķēs vai zābakos (tas ir īpaši svarīgi, jo tieši šeit ērces ielien visbiežāk), aprocēm un apkaklei jābūt cieši pieguļošai, blūze vai krekls jāieliek biksēs.
- pastaigas laikā ik pa brīdim jāaplūko apģērbs, lai laicīgi pamanītu un notrauktu pa to rāpojošas ērces.
- pārnākot no pastaigas pa mežu, rūpīgi jāpārbauda, vai uz drēbēm vai ķermeņa nav ērces.
Ja ērce tomēr piesūkusies, tā pēc iespējas ātrāk jānoņem
Pirms ērces izvilkšanas ar spirtu var dezinficēt ādu apkārt piesūkšanās vietai. Ar tievu pinceti vai speciāli izliektu medicīnisko pinceti jāsatver ērce pēc iespējas tuvāk ādai, cenšoties ērci nesaspiest un lēni ar vienmērīgu kustību jāvelk ārā. Pēc ērces noņemšanas tās piesūkšanās vietu apstrādā ar spirtu saturošu līdzekli. Rokas obligāti rūpīgi jānomazgā ar ziepēm. Nav ieteicams pieskarties ērcei ar pirkstiem, jo infekciju izraisītāji var nokļūt organismā caur mikrotraumām ādā vai nejauši aizskarot gļotādas, tādēļ, ja nav pincetes, izmanto salveti vai gumijas cimdus. Var izmantot diega cilpu, ko apsien ap ērces snuķīti pēc iespējas tuvāk ādai un, velkot aiz galiem, izņem ērci un to iznīcina, nolaižot kanalizācijā.
Noņemot ērci, to nesaspiest, neraut nost, nepilināt virsū nekādus šķīdumus. Ērcēs vīruss atrodas galvenokārt siekalu dziedzeros un siekalās, bet Laimas borēlijas galvenokārt lokalizējas ērces zarnu traktā, un uzspiežot ērcei, var nonākt cilvēka asinīs. Ja inficētā ērce savlaicīgi pamanīta un pareizi noņemta, ir liela varbūtība, ka borēlijas cilvēka organismā nemaz nenonāk. 30 dienu pēc ērces piesūkšanās brīža jāvēro, vai koduma vietā neparādās Laimas slimībai raksturīgais sarkanais plankums ar gaišāku vidu, šajā gadījumā jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš nozīmēs atbilstošu ārstēšanu.
Efektīvs veids, kā mazināt ērču daudzumu apkārtējā vidē, ir to sakopjot:
- kopiet māju pagalmus – regulāri pļaujiet zāli, izcērtiet krūmus un neatstājiet pērnā gada lapu kaudzes, kokus un zarus pagalmā, aprušiniet krūmus, lai zem tiem neaugtu zāle,
- izkaisiet uz zemes skaidas vai granti vietās, kur zālājs robežojas ar mežainām vietām, jo izveidota sausuma barjera starp ērcēm bagātu augu valsti un zālienu var veicināt ērču skaita samazināšanos zālē,
- izvietojiet bērnu spēļu un rotaļu laukumus drošā atstatumā no krūmiem, krūmājiem un citiem augiem. Ja iespējams, ierīkojiet atpūtas zonu un bērnu rotaļu laukumu atvērtā, saulainā vietā, nevis pagalma nomalē, zem koka vai pie krūmiem.