Cilmes šūnu iespējas. Mazās Dārtas pieredzes stāsts

27. Feb 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Veselība ir mūsu dzīves būtiskākais pamats, bet no visa mums, vecākiem, savus bērnus pasargāt nav iespējams. Pat ar vislielāko mīlestību un gādību. Tomēr varam jau laikus gatavoties, domājot par nākotni, piemēram, dzemdību laikā saglabājot cilmes šūnas, kas vēlāk dzīves laikā var noderēt nopietnu slimību ārstēšanā. Šāda pieredze ir arī Dārtas ģimenē, kur jaunākās māsiņas cilmes šūnas palīdz Dārtai cīnīties ar bērnu cerebrālo trieku. 

Ar Dārtu iepazināmies pirms pieciem gadiem, tāpēc tagad dodamies ciemos pie ģimenes, lai uzzinātu, kā viņiem klājas šobrīd, kad Dārta sasniegusi jau astoņu gadu vecumu.

Māmiņa Gunta dalās Dārtas piedzimšanas stāstā un atklāj, ka iekšējā sajūta brīdinājusi uzreiz, ka kaut kas nav kārtībā, taču ārsti viņu nesadzirdēja. 

Dārtiņa piedzima 2016. gadā. Piedzimšanas brīdis bija skaists, viegls, bet pēdējā brīdī iesprūda meitenītes plecu daļa. Dārtai piedzimstot pamanīju, ka viņa neraudāja. Vērsu uz to arī mediķu uzmanību. Viņa arī neēda, nokritās svarā. Uz maniem satraukumiem nebija reakcijas. Mediķi teica, lai pārāk daudz nesatraucos, jo viss ir kārtībā un šis ir jau trešais bērniņš. 

Atbraucot mājās raudāju, jo sapratu, ka kaut kas nav labi. Zvanījām ģimenes ārstam un teicām, ka kaut kas nav labi. Bija vizīte pie neirologa, mūs aizsūtīja uz rehabilitāciju. Lūzuma punkts bija brīdis, kad daktere teica: “Liekat gultiņā, lai aug.” Es priecājos, ka ar vīru tam nenoticējām, jo bijām apņēmības pilni, ka tā nevar būt. Tāpēc sākām darboties, meklēju informāciju.

Gunta un Gatis sāka aktīvi meklēt dažādas nodarbības un terapijas, kas palīdzētu Dārtai. Pirmais pusotrs gads ģimenei aizritēja lielā neziņā.

Padzirdējām par cilmes šūnām un sapratām, ka mums tās vajag. Nolēmām, ka mums vajag vēl vienu bērniņu, lai paņemtu cilmes šūnas. Tad pieteicās Lotiņa, no kuras paņēmām cilmes šūnas jau ar konkrētu mērķi, lai palīdzētu Dārtai.

Cilmes šūnu bankas ārste, ķirurģe, medicīniskā konsultante Inese Bolmane skaidro, ka cilmes šūnas ir asinis un audi, kas palikuši nabassaitē. Lielākoties mūsdienās tās izmanto dažādu neiroloģisko stāvokļu ārstēšanai, piemēram, bērnu cerebrālā trieka, autisms, muguras un galvas traumas un to radīti neiroloģiski stāvokļi, arī autoimūnas saslimšanas, kuru ietekmē veidojas neiroloģiski bojājumi.

Covid-19 pandēmijas viļņa sākuma posmā Dārta sāka cilmes šūnu terapiju ārzemēs. Lai arī tas bija izaicinoši, ieguvums bija pamanāms uzreiz. Mums iepriekš teica, ka viņa nekad neredzēs, nedzirdēs un tikai būs, taču es tam neticēju. Tagad viņa redz, dzird un priecājas kopā ar visu ģimeni. Es ļoti ticu Dārtai un visai ģimenei, ka mums tas izdosies.