Cilmes šūnas var uzlabot bērna dzīves kvalitāti. Mazās Ances stāsts

Ivitas ģimenē aug septiņi bērni, no kuriem četri ir pašas, bet trīs – audžubērni. Lielākā meita jau sasniegusi 19 gadu vecumu, bet vismazākajai – Ancei – ir vien 2,5 gadi. Par Anci arī šis stāsts, kas ir pilns smagu brīžu, bet ar cerīgu skatu nākotnē.

Pirms diviem gadiem pārtrūka Ivitas grūtniecība un viņa zaudēja gaidāmo dēliņu. Neilgi pēc tam saņemta ziņa no kustības “Plecs”, kas palīdz bērniem meklēt ģimenes, par Anci. Viņa tolaik bija sešus mēnešus jauna meitenīte, kas savā īsajā mūžā bija jau smagi cietusi no vardarbības.

Pēc tam, kad Ivita ar vīru pirmo reizi bija satikusi Anci, viņu auklējusi savās rokās un arī izlasījusi pirmo izrakstu uz 17 lapām par veselības stāvokli, abi devušies mājās, jo dots apdomāšanās laiks. “Mums teica, ka tas būs smagi, viņa, visticamāk, nekad nestaigās, neredzēs, būs guloša un kopjama, tomēr ar vīru pārrunājām, ka bērnu, kuru esam auklējuši savās rokās, nevaram vairs nolikt atpakaļ un izvēlēties citu,” stāsta Ivita, sakot, ka Ance bija viņus uzrunājusi. Jau divus gadus Ance ir daļa no viņu ģimenes.

Ance piedzima kā vesels bērns, taču savos pirmajos četros dzīves mēnešos bija cietusi no savu vistuvāko cilvēku vardarbības. Lūzumi bija dažāda vecuma, sadzijuši mājās bez ārstu palīdzības. “Viņa varēja būt vesels bērns, kurš skrien, izaug par skaistu meitenīti un iet bērnudārzā, bet šobrīd ir guļoša,” stāsta mazās Ances audžumamma Ivita, kura nenogurstoši meklējusi iespējas, kā meitiņai palīdzēt. “Līdz mums nonāca informācija, ka Ancei var palīdzēt cilmes šūnas, taču tam bija nepieciešams donors. Sagaidot donoru, tika secināts, ka viņa cilmes šūnas neder, tāpēc jāgaida atkal. Tad saņēmām ziņu no dakteres Ineses Bolmanes, ka Polijā ir šūnas, kuras varam izmantot,” par ceļu līdz terapijas uzsākšanai ar cilmes šūnām dalās Ivita.

Jau pēc pirmā brauciena uz cilmes šūnu terapiju Polijā, ģimene ievēroja, ka Ance ir kļuvusi savādāka. Viņa ver vairāk vaļā acis, ir prātīgāka un interesētāka. “Pēc otrā brauciena Ance jau Polijā sāka smaidīt, smējās un centās runāties,” stāsta mazās meitenītes audžumamma, kura teic, ka ģimenē ļoti pieturās pie domas, ka terapija palīdzēs vismaz uzlabot Ances stāvokli. “Mēs negaidām, ka viņa pēc pāris gadiem skries kā vesels bērns, bet pat tad, ja viņa varēs noturēt galvu, nosēdēt ratos un ēst pati nevis caur zondi, tas jau būs ārkārtīgi daudz,” saka audžumamma Ivita.

Cilmes šūnas – drošības spilvens nākotnei

 “Cilmes šūnu banka” pārstāve, ārste Inese Bolmane uzsver, ka Ance no pārējiem bērniem, kuri ārstējas ar viņu palīdzību, atšķiras ar to, ka piedzimusi vesela. “Iespējams, tas arī ir veiksmes stāsta pamatā, kāpēc ar prieku novērojam, ka Ance jau sāk fiksēt skatienu, stingrāk tur muguru,” stāsta ārste Inese Bolmane, novēlot arī turpmāku izdošanos.

Cilmes šūnas ir materiāls, kas citkārt aiziet medicīniskajos atkritumos, taču ģimene to var saglabāt kā drošības spilvenu nākotnei. “Noslēdzot līgumu ar Cilmes šūnu banku, vecmāte paņems materiālu tūlīt pēc dzemdībām, mēs to nogādāsim laboratorijā, kur tiks veiktas nepieciešamās pārbaudes un materiāls sagatavots sasaldēšanai, lai tas varētu droši glabāties laboratorijā,” skaidro Inese Bolmane, uzsverot, ka “Cilmes šūnu bankā” topošie vecāki var saņemt nepieciešamās konsultācijas.