Cik lielu mājokli izvēlēties?

Augot ģimenei, rodas jaunas nepieciešamības, un pieaug arī vajadzība pēc lielākas dzīves platības. Cik lielai jābūt mājokļa platībai, lai ģimenes locekļi tajā justos ērti?

Praktiskā psiholoģe Iveta Grosšteina skaidro, ka ģimenes labsajūtu pirmkārt sākas ar katra ģimenes locekļa labsajūtu, tāpēc katram ir vajadzīga sava personīgā dzīves telpa. “Personīgā telpa nozīmē fizisku telpu, vietu, kur norobežoties, turēt savas personīgās lietas sākot no apģērba, beidzot ar pierakstiem, piemēram, dienasgrāmatu,” saka psiholoģe.

Tam piekrīt arī Regnāra vecāki Laura un Mārtiņš, kuri secinājuši, ka katram pienāk brīdis, kad gribās noslēpties un izbaudīt laiku ar sevi. Tāpēc viņi, gaidot pasaulē ierodamies otro bērniņu, nolēmuši mainīt mājokli, lai katram ģimenes loceklim būtu kaut neliela, taču katram sava istaba. Laura un Mārtiņš iegādājušies 64 kvadrātmetrus plašu dzīvokli, norādot, ka mūsdienās ir moderni domāt arī par ilgtspēju – cilvēki dzīvo mazākos, bet ekonomiskākos mājokļos, saprotot, ka bērni ar laiku arī izaugs un daudzās istabas var kļūt liekas.

Pēc psiholoģes Ivetas Grosšteinas teiktā, lai arī cik ciešas un mīļas būtu mūsu attiecības ar ģimenes locekļiem, katram ir vajadzīga sava telpa. Viņa norāda, ka kopā būšana nekādā gadījumā nav šķērslis attiecībām, taču ir vairāki bonusi, ja katram ir sava privātā telpa.

“Bonova” mājokļu eksperts Kaspars Ekša gan jaunās ģimenes, gan arī psiholoģes teikto apstiprina ar pētījuma rezultātiem. “Bonova”, veicot Laimes indeksa pētījumu, noskaidrojusi, ka Latvijas iedzīvotājiem trešo daļu no laimes izjūtas nodrošina tieši māju sajūta. Iespējams, arī tāpēc mūsu valsts iedzīvotāji labprāt izvēlas mazākus, kompaktākus trīsistabu mājokļus, kur bērniem būtu atsevišķa telpa, bet vecākiem – savējā. Tādējādi uzlabojas ģimenes iedzīvotāju labsajūta, jo katram ir savs stūrītis.

Psiholoģe skaidro, ka ideālā gadījumā katram bērnam ir sava istaba, savukārt vecākiem šī telpa būtu jāciena, pirms ieiešanas bērna istabā pieklauvējot. Bērna teritorija jāciena jau no viņa mazotnes, jo arī šajā laikā bērns apzinās, ka ir atsevišķa būtne un aptuveni otrajā vai trešajā dzīves gadā viņš pieprasa savu telpu un brīvību.