04.08 16:00-17:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Cik daudz vīrietis palīdz daudzbērnu ģimenē? Un vai viss ir uz sievietes pleciem?
29. May 2014, 17:36
Māmiņu klubs
Māmiņu klubs
Es nedaudz aizdomājos no sērijas kā būtu, ja būtu. Un mus ir tā, ka lielākoties vislaik es esmu ar bērnu. Tētis nav ne reizi zāles devis, ne nagus griezis, pampi arī samaina reti, piebarojumu nav devis. Visu es un vēlreiz es daru. Pat nezinu vai viņš mācētu ko izdarīt. Bet gan jau, ja dzīve piespiestu, tad varētu.
Un te nu es aizdomājos. Ja mums būtu 3+ ģimene un tāpat kā ir tagad, tad es kā tāds darba zirgs tik rukātu, jo vīram darbs ir līdz 17:00, citreiz vēl kādas papildus haltūras, un mājās ir tik cik bučas bērnam, opiņā paturēšana, pamīļošana. Tāda mīlestība, bet ne praktiska palīdzība. Piemēram, ja ejam ārā, kamēr es taisos, viņš nesaģērbs bērnu āra drēbes, jo es jau mākot labāk un ātrāk. Tāpēc nereti man ir pašai sevi jāsavāc un vēl bērns, kamēr viņš tik sēž jau gatavs un neko nedara. Tad nu kavējam un skrienam.
Vai maz pie šādas neiesaistīšanās ir iespējams daudz bērni+mamma, kas jūtas kā sieviete ne zirgs? Lūdzu pastāstiet kā Jums ir ar pienākumiem ģimenē, kas ko un cik dara?Interesē tieši tās ģimenes, kur ir vairāki bērniņi, bet uzklausīšu arī ģim. ar 1 bērnu viedokli!
Es to vienkārši jutu! Tāpat kā vīrs juta, ka esmu sieviete, ar kuru viņš vēlas dibināt ģimeni - jau pašos pirmsākumos. Vienkārši, ja cilvēks ir atvērts, draudzīgs, kustīgs, dzīvespriecīgs, viņš tāds būs arī ģimenes lietās, protams, manu draudzeņu vidū ir arī vairāki piemēri, kad šķietami grumpy kaķi ir brīnišķīgi tēvi 😀
Heh. labo tētiņu radars! Pastāsti kā sieviete randiņa laikā var zināt, ka šis cilvēks kādreiz būs labs tētis pēc Jūsu kritērijiem, kas ir-gatavo b;ernam ēst, ģērbj utt?
Ak, jā, piebildīte - divreiz nedēļā braucu vingrot, neesmu mājās ap 2, 5 stundām. Pirms tam 2, 5 mēnešus apmeklēju fotokursus (tātad man piederēja veseli 3 vakari nedēļā!), pēc tam tos pašus kursus apmeklēja arī vīrs. Mēs par visu sadīlojam - te viens kko pamācās, te otrs. Te viens aiziet uz koncertu, te otrs. Kopā jau nekad neko darīt nesanāk, priecājos, ka vismaz pa vienam dabūjam izvēdināt galvas ārpus mājām. 😀
Bēdīgi, meitenes, ka jums iepazīstoties nenostrādāja labo tētuku "radariņš" 😀 Es galīgi nevaru sūdzēties. Ar meitu gan bija bišķi atturīgāks šādās tādās dzīves situācijās (piemēram - āāā, mani mulsina mazu meitenīšu ģenitālijas!), bet tagad, kad mums viņi ir 2, dara visu, ko palūdzu / norādu bez ierunām, jo parasti sadalām bērnus (piemēram, liekot gulēt). Meitu jau laiku vannoju viena, man palīdzība sen nav nepieciešama. Puiku vannojam abi, jo tā tomēr vieglāk, bet arī viena to esmu darījusi, kad vīra nebija mājās. Viņš prot pudeli uztaisīt, kad pups izskrējis savās darīšanās, ar biezeni vai putru pabarot, pamperus nomainīt, lielo meitu uz poda uzsēdināt, saģērbt abus ārā iešanai, ir labākais eksperts zīdaiņu midzināšanā uz bumbas, šad tad panes puiku slingā, kad zaudē iekš "akmens, šķēres, papīrīts" utt. Vienīgais trūkums - īsti nemāk saskaņot bērniem drēbes un bodijs lielākoties iet pa virsu zeķbiksēm, bet visu jau nevar gribēt 😃 (Joks!)
Pašas vien esat izlaidušas tos večus, kamieļa nastu uz saviem pleciem uzveldamas 😉 Manējais saprot, ka laimīga sieva = atpūtusies sieva. Vienīgi pagulēšanu ilgāk brīvdienu rītos nevaru izlūgties, gulēšana līdz 10. 00 - 12. 00 joprojām ir viņa privilēģija, bet gan jau kādreiz tie bērni izaugs un gulēs cilvēcīgi 😀
Vīrs jau labs, tikai tās ir tās lietas, kas prasa hmm...uzlabojumus....
Bet par tiem pamperiem, nu ir tēti, kurriem reāli uz augšu rauj un viņi rīstās, kad sīkais piekakājis pampi 😃
smieklīgi jau, bet nu .. 😃
zinu,ka es , kad mazais bija pavisam maziņš, vienmēr sūtīju draugu mainīt pampi un mazgāt dupsi mazajam, jo, kad es viņu paņēmu uz rokas, nu tā, ka dupsis pēc plaukstas, tad man tie pirksti viņam vēderā spiedās un bij bail, ka kko nesaspiežu, a tētis, uzlika mazo uz plaukstas, a viņam plauksta tikpat liela cik bērns un smuki visu nomazgāja..
tas bija mans arguments viņu sūtīt biežāk pampi mainīt 😉 😃
😃😃😃😃
6 salvetes , sasmējos 😃
Nu varb;ut viņam tā doma ir- es sabiedrībā, Tu mājās mazo skati..
ja jāģērbj- nu tā ir kā meitenes saka, pasaki- uzvelc to, to un to.
gan jau tiks galā 😃
un ja bērns kko dara un tētis ir blakus- tas jau ir ok 😀 nav jau visu laiku ar to bērnu jādarbojās 😀
Es tiešām nedodu pa mizu, ja ko ne tā dara. Pat tad, ja to reto reizi pamperu maina, tad es neiebilstu, ka viņš čuras apsllaucīšanai izmanto kādas 6 mitrās salvetes. Man prieks, ka tik dara, neskatoties uz to, ja tā darītu ikdienā, tad mēs noteikti bankrotētu to salvešu dēļ.
Kad esmu nodarbībā, tad samaina pampi, bet tā ikdienā maina tad, ja es prasu, ne pats pēc savas iniciatīvas.
Viņš tiešām daudz strādā, un tad , kad nestrādā, citreiz tā pieskatīšana ir tā-bērns blakus savā nodabā ko dara, tētis krāmējas ar sevi.
Prasu, lai saģērbj, ai es nezinu ko vilkt, tu jau ātrāk māki. Tad uzvelk vienu lietu un viss.
Kad esam ciemos, tad no rokām ārā nelaiž. Visi laikam domā, ka man dzīve ir medus maize, jo vīrs vislaik auklē😃
Viņam tā kopā būšana ir zoo dārzs, ratiņu stumšana, bučinas un blakus pasēdēšana.
Nelasīju visus komentārus, bet ieteikums - pasaki vīram konkrēti "lūdzu uzvelc bērnam to, to un to", un nevērtē, cik veikli un ātri viņš to izdara. Domāju, ka daudzi vīrieši atturas ģērbt, barot un mazgāt bērnus, jo dabū pa mizu, ka dara ne tā. Ka dara vienkārši savādāk nekā bērna mātei ierasts.
Sasmējos pamatīgi, bet 100% taisnība 😃
Mums gāja tieši tāpat kā tev. Vīrs gan strādāja naktsmaiņas no 18:00-06:00, ap 07:00 viņš ieradās mājās, bišku pačubinājās ar mazo un tad gāja gulēt. Ap 14:00 pamodās, tad es pamanījos pagatavot pusdienas un vēl ko līdzi viņam uz darbiņu dot, satīrīt māju un pa galvu pa kaklu pati nomazgāties un kaut cik savākties, 17:00 viņš devās ATKAL uz darbu. Pamperus nemainīja, jo no bērna kakas baidās kā no uguns 😃 Iesākumā bija nenormāli grūti, likās ka es neko nevaru, bet tad kaut kā iemanījos to laiku saplānot tā, lai vismaz svarīgākos darbus varu izdarīt. Tagad gaidam otru bebi un nu jau es saprotu, ka būs tas pats, lai gan grafiks vīram mainījies, tagad strādā no 06:00-18:00 citreiz gan līdz pat 20:00. Mēdzam arī "pakasīties" piemēram par Reivena vannošanu. Bērns jau izgaršojis šogad pirmos ezera priekus un vannā iet vairs negrib ne par ko, tikai ar bļaušanu - es kaut kā izcīnos, viņš padodas pirmajā minūtē. Es nenoturējos un pajautāju, kā pie velna viņš to iedomājas - es ar mazu bebi uz rokas vannošu lielo vai? Nu tad gan saņēmās un izdarīja. Kā būs tālāk, tad jau redzēsim, gan jau pielāgošos atkal pie visa un nebūs tik traki😀
nu redz, man liekas,ka bieži viņi ir vnk jāpabaksta 😃
kaut kā paši neiedomājas..
es esmu pārmetusi arī, ka bez teikšanas nekas nenotiek, par tām pašām mantu salikšanām pirms iziešanas, bet nu jau viss notiek bez lūgšanas un man par to milzīgs prieks 😀
bāc, baigi gari sanāca 😃😃😃
Jautājums, cik ļoti tu esi likusi vīrietim iesaistīties un kādi ir bijuši komentāri, pēc iesaistīšanās 😀 kritika? Aizrādījumi? Kāpēc vīram ir uzskats, ka bērnu saģērbt tev ir ātrāk, labāk?
Mums gan ir viens mazulis, bet šobrīt tētis visu paŗzin tikpat labi kā es.
Pirmajā gadā, tieši bērna aprūpē mums bija tā- pampjus mainīju līdz pēcpusdienai, kad draugs atnāca mājās. Pēctam tas bija viņa lauciņš.
Pirms iziešanas vienmēr visas bērna mantas vācu es, pakoju bērnu utt, līdz brīdim , kad pateicu- viss noritētu daudz ātrāk, ja arī viņš kādu reizi saliktu vajadzīgo līdzi. Jo bieži bija tā, ka es savācu visu, sapakoju bērnu,tad viņi iet uz mašīnu un gaida, kad es sataisīšos. Diezgan absurdi. Tagad nereti ir tā, ka es taisos vākt mantas pirms došanās kaut kur, bet draugs jau visu ir salicis, gan pampjus, gan rezerves drēbes, jaciņas, dzeramo, knupi, kko graužamu utt.
Nu jau, kad es strādāju, arī visu zāļu došanu draugs pārzin tikpat labi,kā es.
Atceros, kad ar mazo tikām slimnīcā, piektdienā, nezinājām vai būs jāpaliek vai nē, bet beigās palaida mājās, draugs atbrauca pakaļ un tad mājās skatījos, bija salicis lielo somu ar visu nepieciešamo, ja nu tomēr mūs paturētu.. Tas jau nekas,ka es tādu pašu komplektu ar mantām biju jau paņēmusi līdzi uz slimnīcu no rīta, bet biju patīkami pārsteigta, ka viņš tā par visu padomājis.
Kā jums ir atpūšoties kaut kur? Vai arī tad, tu esi tā, kas vis laiku vaktē bērnu? Un tā arī netiek atpūsties?
Zinu,ka daudzas mammas tā dara, un tad pašas dusmīgas, it kā tusiņš bijis, bet visu laiku bērns rokās..
Mana taktika bija, kad apnika auklēt bērnu, tad vienkārši aiznesu un ieliku draugam rokās- reku tavs dēļiņš 😃
Un aizgāju atpūsties.. Tad, akd viņš piekūst, tad viņš dara tāpat 😃
Līdz ar to, man nav jādusmojās, ja vīrietis kaut kā aizmirst, ka tas bērns kādam ir arī jāpieskata un, ka es arī labprāt vienkārši pasēdētu un papļāpātu 😉
,sākot mājās sēdēt,
Pa šo tēmu runāju ar omi. Viņa teica, ka vīrietis, kurš pieradis visur skriet, ir darbahiloķis, sākot mājās sēdēt kļūst kašķīgs. To arī novēroju. Kolīdz ilgāk mājās, un vēl bērnu pieskata, tā sākas-kapēc tu to paladziņu sagriezi, kapēc tas aizskars norauts, kapēc tas dvielis tur stāv. Tādi stulbi kapēc, kas man sit pa nerviem. Pilnīgi gribas pateikt, un reiz ar teicu, lai pajauā tam dvielim kapēc šis tur stāv!
Man acīmredzot ir 1. variants. Tā iemesla dēļ būt reālai un nesapņot par 3 bērniem, jo tad visticamāk es būšu visurgājējs-visu varošā māte vai audzināt 1bērnu un krāmēties arī ar sevi, kas visticamāk pie vairākiem bērniem nekad nenotiktu...
Vīr ir tāds kā ir. Labs cilvēks, tikai nedara un viss.