Bērnu audzināšana no karjerā veiksmīgu sieviešu skatupunkta

Kā gūt panākumus? Uz šo jautājumu nupat iznākušajā grāmatā “Kā gūt panākumus Latvijā” atbild kopā septiņas latviešu uzņēmējas un septiņi uzņēmēji, kas ar saviem sasniegumiem iedvesmo citus. Un katrā no intervijām sadaļa veltīta arī jautājumiem par to, kā biznesu un augstus amata posteņus savienot ar ģimenes dzīvi un vai tas vispār ir iespējams. Piedāvājam ielūkoties grāmatas fragmentos – kā uz šo jautājumu atbild sievietes ar spīdošu karjeru.

Ieva Treija, Gemoss īpašniece un vadītāja: bērni ir jāmīl – tas ir viss, kas ar viņiem jādara 

Es nekad neesmu centusies kādam teikt, ka kaut kas ir jādara obligāti – pat bērniem ne. Runājot par bērnu audzināšanas principiem, es noteikti neesmu bijusi mātes paraugs. Neesmu pieturējusies pie principiem, jo gluži vienkārši tos nebiju izveidojusi. Tāds jēdziens kā principi man vispār vidēji patīk. Kaut kas man ir labi izdevies, un tajā pašā laikā droši vien ir jomas, kurās kopā ar bērniem esmu pavadījusi mazāk laika nekā sievietes, kurām biznesa nav. Bērni ir jāmīl – tas ir viss, kas ar viņiem ir jādara.

Anastasija Višņakova, Primera Air komercdirektore: jāattīsta bērnu spēcīgās puses

Dzirdēju kādu psiholoģi sakām, ka vecvecāki nedrīkst audzināt mazbērnus, jo ir pārāk liela plaisa starp paaudzēm. Viņi nesaprot viens otru. Vecāki, kas audzina savus bērnus, vēl spēj sekot līdzi, un viņi aug kopā ar bērniem, bet vecvecāki to nespēj. Bet kas strādā skolās? Pārsvarā cilvēki, kuri ir 50–60 gadus veci. Nesaku, ka tas ir absolūti slikti, bet tas nav adekvāti. Ir priekšmeti, kurus var iemācīt jebkura vecuma cilvēks, bet, manuprāt, pieejai ir krasi jāmainās. Ir jāmainās izglītības sistēmai. Ir jābūt tā, lai mācīties būtu interesanti. Ja tagad bērnu lielākais sapnis ir kļūt par slavenu jūtūberi, un mums tas šķiet smieklīgi un skolotājiem pilnīgs ku-kū, bet jāpieņem, tas piedien šīs paaudzes bērniem. Manuprāt, galvenais ir dot iespēju bērnam saprast, kas ir viņa spēcīgās puses, un attīstīt tās.

Baiba Čipa – Ziemele, augsta līmeņa vadītāja:

Mana mamma gribēja, lai es izaugu daudzpusīga. Spēlēju vijoli, dejoju, dziedāju, piedalījos aktieru pulciņā. Tomēr, darot tik ļoti daudz ko, beigās nekas no darītā nekļūst par īstu sirdslietu. Bet tāda bija manu vecāku mīlestības izpausme, neko nepārmetu. Savai meitai neko neliku darīt, tomēr teicu, ka vienkārši peldēt pa dzīvi arī nevar, un ieteicu viņai pašai domāt, apzināties un izvēlēties. Lēmumam, ko darīt, ir jānāk no pašas, nevis jādara, kā mamma teica. Man bērnībā tā pietrūka. Man šķita, ka ir jāmācās tāpēc, ka vajag labu atzīmi. Bet redzu, ka tagad bērni mācās tāpēc, ka saprot – zināšanas ir vajadzīgas.

No personīgās pieredzes uzskatu, ka jauniem cilvēkiem vajag ļaut visu ko izmēģināt, apdedzināties, bet tajā pašā laikā neļaut atslābt, jo tad var nesanākt nekas. Ja vecāks jau no mazām dienām liek saprast, ka bērnam nekas nav jādara, tad ne bērns, ne vecāks nebūs laimīgs. Bērnam ir jājūt robežas un jāsaprot – jo ātrāk kaut ko pats izdomās, jo ātrāk kļūs veiksmīgs. Meitai to ļāvu piedzīvot.

Pilnas intervijas lasi grāmatā “Kā gūt panākumus Latvijā”! Grāmata nopērkama Latvijas grāmatnīcās, kā arī pieejama elektroniskā formātā aplikācijā Fabula.