Lielās intervijas pilnais ieraksts ar Arturu Miksonu par tētiem - skaties šeit->>

16. Sep 17:05 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Psihoterapeits Artūrs Miksons nebaidās runāt tiešu valodu, saucot lietas īstajos vārdos. Iespējams, šis ir viens no iemesliem, kāpēc viņš ir tik atzīts specialists un lektors, jo par lietu būtību prot runāt cilvēkiem saprotami, vienlaikus liekot aizdomāties un, iespējams, arī šo to mainīt savā līdzšinējā dzīvē.

Māmiņu Klubs Artūru Miksonu uz interviju aicināja Tēvu dienas raidījumā, lai runātu par tētu lomu un attiecībām ar bērniem.

Artūrs Miksons atzīst, ka pēdējo pārdesmit gadu laikā daudz kas ir mainījies ne tikai tehnoloģijās un kultūrā, bet arī ģimenes vērtībās, taču viņš mudina nodalīt, vai runājam par tēva attiecībām ar bērniem, vai arī vīrieša lomu ģimenē, kas ir daudz kompleksāka, jo aptver vīrieti ne tikai kā tēvu, bet arī vīru un vīrieti kā individualitāti. “Pēdējā laikā daudz runājam par tēva lomu, ņemot to kontekstā kopā ar mammu, uztverot tēvu kā mammas papildinājumu, kā piedēkli, kas piepalīdz, taču tam tā nevajadzētu būt,” uzsver psihoterapeits, norādot, ka sieviete izaudzināt vīrieti nevar. A. Miksons: “Tas nav iespējams nekādā veidā! Viņa bioloģiski ir citādāka, tāpēc iemācīt čalim būt stabilam, drošam, agresīvam veselīgā manierē viņa nevar. Šobrīd par to tiek runāts. Tiek runāts par to, kā atraut dēlus no mammām, lai viņi kādā brīdī atdalītos.”

VISU INTERVIJU AR ARTŪRU MIKSONU SKATIES ŠEIT

Līdzīga situācija, pēc speciālista domām, ir arī meitu gadījumā, jo tēvam ir ļoti liela loma sievietes pašapziņas veidošanā. “Otra puse tam visam ir galējība, ar kuru bieži nākas saskarties, kad meitas ir tuvāk tēviem, bet dēli – mammām,” uzsver specialists. Viņš stāsta, ka pastāv mūžīgas diādes , kad mammas nelaiž vaļā dēlus un tāpēc, sākot viņiem dzīvot kopā ar sievieti, attiecību trīsstūrī vienmēr iekšā ir mamma. Otrs trīsstūris mēdzot būt sieviešu pusē, uzskatot, ka tētis var visu. “Protams, ka tētis visu izdarīs, jo sevišķi tad, ja viņš ir mīlošs tēvs, taču tad, ja dabiskā atdalīšanās kādā brīdī nav notikusi, pašam tēvam ir jājūt robeža. Tētis var izdarīt daudz ko un palīdzēt, taču kādā brīdī meita izveido pati savas attiecības, tāpēc vajag novilkt robežas,” stāsta Artūrs Miksons.

Robežu novilkšana

Atdalīšanās ir robežu nospraušana. Kādā brīdī pats bērns instinktīvi lauzīs robežas. “Kad viņš ir pavisam maziņš, sauks pēc mammas, bet jau pie rāpošanas parādīsies pirmās distancēšanās pazīmes. Kad bērns jau sāks staigāt un varēs aiziet tālāk, labāk pārzinās savas ķermeņa spējas un funkcijas, viņš distancēsies vēl tālāk,” skaidro A. Miksons, piebilstot, ka šajā brīdī lielāko distanci var palīdzēt uzturēt tētis, savukārt mammai ir grūtākais uzdevums – palaist bērnu vaļā.

Praktiski un filozofiski runājot, gadījumā, ja mamma bērnam visur iet līdzi un ved viņu pasaulē, bērns no mammas nekad nespēs atdalīties, tāpēc ir pavisam normāli, ja uz rotaļu laukumu, nodarbībām, iepirkties bērnu ved tētis, jo tas palīdz tīri praktiski novilkt robežu. Vienlaikus, kā uzsver psihoterapeits, svarīgi, lai abiem vecākiem sakristu izpratne ar to, kāds ir viņu bērns, jo pretējā gadījumā, atšķiroties viedoklim, praksē vēlāk var sastapt jauniešus, kuri paši nespēj atbildēt uz jautājumu, ko viņi vēlas. 

VISU INTERVIJU AR ARTŪRU MIKSONU SKATIES ŠEIT

Svarīgi, lai vecāki izprastu savas vājās un stiprās puses, apzinoties, kas katram labāk padodas, jo nekad nebūs situāciju, kad viens vecāks prot itin visu. “Katram vecākam būs savs izjūtu spektrs, kuru viņam ir vieglāk tolerēt savā bērnā, kuru vieglāk atspoguļot un parādīt. Piemēram, vienam vecākam būs vieglāk tikt galā ar bērna dusmām, bet otram – ar praktiskām lietām vai bailēm,” skaidro A. Miksons. Viņš norāda, ka arī šajās situācijās ir labi, ja viens vecāks otram iemāca to, ko prot.

Diferencēt ciešanas

Bērnam uzaugt bez traumatizācijas nav iespējams, taču, kā uzsver Artūrs Miksons, ir svarīgi diferencēt vajadzīgās un nevajadzīgās ciešanas, kā piemērot norādot, ka vajadzīgās ciešanas ir brīdis, kas bērns atraujas no mammas un sāk apmeklēt bērnudārzu, nomirst sunītis vai arī vecmāmiņa. “Tas ir dzīves ritums, kad saskaramies ar vajadzīgām traumām, lai kaut ko iemācītos un adaptētos dzīvei,” teic speciālists, piebilstot, ka vajadzīgās ciešanas ir arī tās, kad bērns saskaras ar mūsu personībām, mūsu pārliecībām, kas ir dabiski un vajadzīgs, lai iemācītos no mums nepieciešamo. Tomēr svarīgi, lai vecāki strādātu arī ar sevi, lai novērstu bērnam nevajadzīgās ciešanas. Artūrs Miksons: “Varbūt kaut kur esam pielaiduši kļūdu, taču tad vajag meklēt informāciju, lasīt, mācīties un doties pie speciālistiem. Man ir prieks par tiem vecākiem, kuri, saskārušies ar lielākām vai mazākām dzīves traģēdijām, nāk pie manis nevis gaida vairākus gadus, lai vērstos pēc konsultācijas.”

Tu bērnam esi vislabākais tētis

Artūrs Miksons uzsver, ka svarīgi, lai vecāki mīlētu savu bērnu neatkarīgi no tā, ko bērns saka. “Pat ja bērns saka, ka viņš jūs ienīst un esat debilākā mamma pasaulē, jūs viņu mīlat neatkarīgi no pateiktā, jo viņš šos vārdus noteikti nedomā nopietni. Ja mamma šādā gadījumā apvainojas uz savu bērnu, viņai ar steigu jāiet terapijā, jo tas nav normāli,” teic psihoterapeits. Tiesa, beznosacījuma mīlestība nebūt nenozīmē, ka bērns var darīt visu, ko vēlas, jo bērnam ir jābūt skaidrām robežām, kas mūsdienās ir viena no lielākajām problēmām.

Speciālists, runājot par tēva lomu, uzsver, ka tētis, lai arī pats, varbūt, uzskata, ka no desmit ballēm sev dotu tikai četras, patiesībā ir gana labs tēvs un savam bērnam ir vislabākais, jo realitātē viņš, visticamāk, vērtējams nevis uz četrām, bet gan astoņām ballēm.

VISU INTERVIJU AR ARTŪRU MIKSONU SKATIES ŠEIT