Vasara ir laiks, kad kopābūšanu mēdzam svinēt arī ar gardām maltītēm, dažkārt arī pārcenšoties ar apēstā daudzumu, kas, protams, atsaucas arī uz veselību un pašsajūtu. Kāpēc piemeklē atviļņa slimība un kā to ārstēt, vaicājām gastroenterologam, asoc.prof. Aleksejam Derovam.
Atviļņa slimība saistās ar gremošanas trakta augšdaļu – barības vadu un daļēji arī ar kuņģa augšdaļu. “”Durtiņas” norobežo barības vadu no kuņģa, bet, ja durvis slikti strādā un neveras ciet, saturs, kas sakrājies kuņģī, ar žults piemaisījumiem nonāk atpakaļ barības vadā un mutes dobumā, radot sūdzības un diskomfortu,” skaidro asoc.prof. Aleksejs Derovs.
Atviļņa slimība var piemeklēt arī grūtnieces, jo šajā laikā spiediens organismā palielinās jau fizioloģiski. Ārsts rekomendē situācijās, kad topošā māmiņa saskaras ar atviļņa slimību, noteikti vērsties pie speciālista, lai tas piemeklētu atbilstošus medikamentus.
Atviļņa slimības tipiskie simptomi: dedzināšana, sāpes aiz krūšu kaula, nepatīkama garša mutē, diskomforts barības vadā.
Atipiskie simptomi: hronisks klepus, periodiskas pneimonijas, kā arī virkne citu problēmu, tostarp, miega traucējumi.
Atviļņa slimības ārstēšanā uzmanība tiek vērsta uz diviem būtiskiem faktoriem – pacienta dzīvesveidu, kā arī farmtarapiju –, šos abus faktorus savstarpēji kombinējot, tostarp, ārstam nozīmējot arī speciālus medikamentus, lai uzturs pa barības vadu virzītos tikai vienā virzienā. “Jāatceras, ka ēdienreizēm jābūt biežām, ir jākustas, jācenšas pēc iespējas samazināt svaru,” norāda asoc.prof. Aleksejs Derovs, atgādinot, ka atviļņa slimības gadījumā ēdiena gatavošanai jāizvēlas sautēšana, tvaicēšana un vārīšana. Tāpat arī ārsts rekomendē uzturā ierobežot augļus un dārzeņus, jo tie var izprovocēt atvilni.