Ādas kopšana ziemā

Sanita Žīgure Dr.Med,

dermatologs, venerologs

Kurš gan to nezin, ka ādas labsajūta atkarīga no klimatiskiem laika apstākļiem. Jo tālāk no ekvatora izvēlēta patstāvīgā dzīvesvieta, piem., Eiropas ziemeļdaļā un Ziemeļamerikā, jo vairāk cilvēku āda pakļauta bargās ziemas noteikumiem, un tāpēc rodas sūdzības par sausu un niezošu ādu vai pasliktinās jau esošas ādas slimības.

Par laika apstākļu ietekmi uz ādu ir ļoti daudz publikāciju un svarīgākais secinājums ir tāds, ka aukstie un drūmie laika apstākļi negatīvi ietekmē ādas aizsargfunkcijas spējas un palielina risku ādas iekaisumam. Zema gaisa temperatūra negatīvi ietekmē ādas barjerfunkciju.

Zema mitruma apstākļi (sauss gaiss telpās) ietekmē ādas aizsargspējas, padarot to jūtīgāku pret fizikāliem vai ķīmiskiem kairinājumiem un ir lielāka nosliece uz iekaisumiem un uz kontaktalerģijām.

Klimatiskie apstākļi ar zemu relatīvo mitrumu telpās nav vienīgais iemesls kā dēļ āda ir sausa.

Ādu sausina arī neatbilstoši izvēlēti mazgāšanās līdzekļi, piemēram, lieto bērnu ziepes, kas ir sārmainu reakciju ( tas attiecas bērniem no gada vecuma un lielākiem bērniem, un pieaugušiem). Ādai virskārtai, sākot no gada vecuma ir skāba reakcija, bet ar sārmainu reakciju padara to neitrālu, vieglāk uzņēmīgāku uz kairinājumiem, sausinām to.

Ilgstoša un bieža vannošanās karstā ūdenī likvidē ādas virskārtas lipīdu kārtiņu, kas arī var būt par cēloni sausai, kairinātai ādai.

Arī apģērba izvēle var ietekmēt ādas komfortu, īpaši maziem bērniem, jo ādas slāņi plāni, ādas asinsvadi, nervgaļi atrodas tuvu virskārtai un labā apasiņošana „palīdz” ātri un plaši kairināties ādai no sintētiska un vilnas materiāla.

Sausa āda var būt ne tikai kā hronisko ādas slimību, piem, atopiskais dermatīts, ekzēma, psoriāze, ihtioze, simptoms, bet arī dažu sistēmisko slimību, vairogdziedzera slimībām, dažu vitamīnu nepietiekamības (piem.D vitamīns), mazasinības, cukura diabēta, nieru slimību un arī fizioloģisks novecošanas procesa izpausme.

Sausas ādas pazīmes ir plaisāšana, āda kļūst raupja, lobās, var apsarkt, sausējas, it īpaši pēc ūdens procedūrām. Ja nelieto kopšanas līdzekļus, tad sausums padziļinās, rodas dziļas, sāpīgas plaisas, pievienojas niezes sajūta, var pievienoties sekundāra ādas infekcija. Rezultātā veidojas sensibilizācija, var sākties kairinājuma vai alerģiskais kontaktdermatīts vai atopiskais dermatīts.

Zinātnieku atklājumi ir interesanti, piemēram, ka aukstuma ekspozīcijas ilgums var mainīt tā ietekmi uz ādas barjeras funkciju. Nieze tiek uztverta intensīvāk, ja ādas temperatūra ir pazemināta. Sezonālās pārmaiņas ievērojami ietekmē ādas aizsargfunkciju.  

Sūdzības par ādu ziemā ir labi aprakstītas un biežāk apzīmē kā “ziemas nieze”, vai  “sala nieze ’. 1894.gadā publicēts pirmais raksts par ādas sūdzībām saistībā ar meteoroloģisko apstākļu ietekmi.

Ziemas laikā āda kļūst sausa un tā kļūst vieglāk ievainojama un reaģē uz kairinātājiem.

Pastāv uzskats, ka atopisko slimību attīstību var ietekmēt sezonālie apstākļi, kādi ir bērnam piedzimstot. Pētījumi no Japānas, Lielbritānijas un Zviedrija ir parādījuši lielāku atopisko slimību izplatību bērniem, kas dzimuši rudens un ziemas laikā, nevis pavasarī un vasarā. Pirmie dzīves mēneši sausā un aukstā laikā varētu izskaidrot šo atklājumu. Tādējādi pirmajā dzīves gadā samazinās ādas spēja uzglabāt un transportēt ūdeni un zīdaiņiem ir ievērojami zemāks NMF (dabīgais mitrinošais faktors) līmenis nekā pieaugušo cilvēku ādai, padarot to neaizsargātāku pret ārēju stresu, piem., kā zems mitrums un zemas temperatūras.

Ko darīt, kā sev palīdzēt

Lai novērstu ādas sausumu, vispirms jāsāk ar izvairīšanos no veicinošiem faktoriem, tāpēc ādu ir jāmitrina un jāsargā no apkārtējās vides ietekmes.

Vēsā laikā ieteicams izvēlēties treknākus ādas kopšanas līdzekļus kā krēmus un ziedes.

Līdzekļus jāuzklāj tieši pēc mazgāšanās uz nosusinātas ādas. Ja āda ir sausa, tā jāsmērē tik bieži cik āda to pieprasa, nevis kad mums ir laiks.

Jāatceras, ka ārā esot seja un rokas ir galvenie laukumi, kas satiekas ar āra temperatūru. Uz sejas pirms pastaigas klājam kopšanas līdzekli vismaz 15 min iepriekš plānā kārtā. Arī lūpām, jāuzklāj aizsargkārta, lai pasargātu tās no sausēšanās vēsā, mitrā laikā. Ja lūpu āda sausa, tās nav jāaplaiza ar mēli, jo siekalas sausina ādu un lūpas vēl vairāk sausinās no tām un var iekaist. Ziemas laikā, arī drēgnā laikā, kad sniega nav, roku āda regulāri jākopj, jāmitrina un it īpaši pēc roku saskares ar ūdeni. Ja mazi bērni spītīgi atsakās valkāt adītos vilnas cimdus vai šalli, tad noteikti der atcerēties, ka bērnam šis materiāls var „kost” un pat radīt kairinājumu, īpaši tas jāievēro ar ekzēmu slimojošiem.

Ādas kopšana nav sarežģīts, bet gan laikietilpīgs process, taču ar to sākas mūsu pašu un bērnu ādas aizsardzība, arī terapija, tā mazāk āda iekaist, nav sausa, neniez.

Vairāk lasīt->>