№24 Rasa: Pretpoli pievelkas!

Sveikas mīļās!

Šeit Māmiņu Klubā daudzas mani pazīst kā mazais91, bet dzīvē mani sauc tādā dzidrā un uzmundrinošā vārdiņā – Rasa! Esmu 23 gadus jauna mamma diviem superžipčikiem – Albertam un Viesturam un man ir mīļš cilvēks blakus manā ikdienā – mans vīriņš Kārlis!

Tad nu tā – ķersimies pie jautājumiem un atbildēm (kuras sākumā pārlasot liekās vieglas, bet tagad, kad jāķeras pie rakstīšanas – ai,ai,ai...)! NU neko – aiziet! 

Pasaule iedalīta optimistos un pesimistos. Kurš jūsu pārī ir pesimists vai optimists? Kurš no jums dzīvē vairāk pamana pozitīvos mirkļus?

Šobrīd grūti teikt, bet... ja vēro un salīdzina mani un manu vīru jāatzīst, ka vīrs man tāds optimistisks. Ja kas noiet greizi, tad viņš diezgan viegli to uztver un daudz nepārdzīvo. Es... laikam tāda pesimistiskāka. Mjā – it īpaši grūtībās, salūztu un ir grūti ieraudzīt gaismiņu tuneļa galā. Parasti jau to pozitīvismu cenšamies radīt abi – ar labiem vārdiem, dabiņiem un attieksmi. Ar to pamanīšanu gan iet grūtāk. Jo ilgāk esam attiecībās, jo vairāk pierodam viens pie otra un tādas pozitīvas lietas pamazām kļūst par ieradumu – tā teikt, pierod pie visa, arī mīļām un jaukām lietām, kuras Tu jau sāc pamazām pieņemt par pašsaprotamām. Tikai tad, kad kaut kas mainās un šādu pozitīvo mirkļu vispār vairs nav, tikai tad sāk tos reāli novērtēt un saprast cik nozīmīgi tie ir bijuši. Es gan negribētu teikt, ka esmu ļoti pesimistiska, drīzāk reālistiska, bet vīriņš tāds utopists. J Ir dzirdēts, ka diviem, kuriem daudz kopīgu interešu un kuriem skats vērsts vienā virzienā, ir vieglāk. Jā, varbūt. Bet, piekritīšu drīzāk teicienam, ka pretpoli pievelkas. Vismaz tā tas strādā mūsu dzīvē. Kad esmu pārāk iegrimusi ikdienas problēmās, vīriņš ar jokiem un humoru cenšās mani pacelt spārnos, bet kad viņš man tāds pa gaisu, tad es cenšos viņu novilkt tuvāk pie zemes. Un strādā – esam kā puzles gabaliņi – viens otru papildinot!

Kas pēc temperamenta esi tu un tavs partneris: sangvīniķis, holēriķis, flegmātiķis vai melanholiķis?

Temperamenti mums pilnīgi pretēji. Ja es esmu viegli sprāgstoša viela, kas visu izverd ar asarām un skaļu bļaustīšanos, tad vīrs tāds mierīgs, kurš visu vēsi ar humoru uztver. Grūti – nav viegli, bet tad jau nebūtu interesanti, ne? :D Atceros ka par šo tieši runājām, kad man vēl vajadzēja pildīt psiholoģijā šos testus (sākām satikties, kad mācījos pēdējo gadu vidusskolā) un es testā biju holēriķis ar iezīmi uz melanholiķi, un vīriņš – sangviniķis ar izīmi uz flegmātiķi. PILNĪGI PRETĒJI! Lai gan laiciņš pagājis kopš šo testu pildīju, nekas nav mainījies- tikko atkārtoti aizpildīju un joprojām esmu tā pati sprāgstošā viela, kas pirms 5 gadiem – mīlu daudz pļāpāt un visu darīt strauji, visu izlikt uz āru! Vīrs man arī diži nav mainījies – mīl smiet un citus uzjautrināt, mīl paslinkot un darīt visu lēnām.

Kurš kuru vairāk dzīvē atbalsta - TU viņu vai VIŅŠ tevi?

Hmm. Diezgan kompromitējošs jautājums. Cenšamies atbalstīt viens otru kā mākam, citreiz sanāk ka vīriņš to dara vairāk, citreiz mazāk. Līdzīgi ir ar mani. Ir reizes kad savu atbalstu sniedzu bez ierunām, ir reizes kad nepamanu, kad vīram tāds vajadzīgs. Vīrs mani atbalsta paklusējot – viņš ļauj man izrunāties un izšaut visu pulveri un tad sāk rīkoties – viņš ir pacietīgs ar mani, un jā – manā gadījumā tas ir liels atbalsts. Nesaprotu, kas būtu ja man pretī būtu vēl viens tāds pats spridzinātājs kā es – nu jā – tad jau laikam nesvinētu mēs to piecgadi... Lai vai kā, esmu ļoti pateicīga savam vīram, ka viņš ir mana miera osta, kurā varu patverties. Kad manī bango vētra, viņš mani apsauc. Kad esmu nomākta, viņš mani sasmīdina. Lai arī no mana vīra grūti atbalstu sagaidīt ikdienas sīkumos – mājas darbiņos un laika plānošanā, viņš tomēr ir man liels atbalsts ar bērniem. It īpaši to redzējo pirms nedēļas, kad bijām uz draudzes rīkoto nometni. Viņš ir lielisks tētis, žēl ka es to tik reti pamanu! Jāsaņemas un jāpaslavē vīriņš biežāk!

Kas katram no jums palīdz tikt galā ar ikdienas nogurumu vienā mirklī: vai jums ir sava ātrā recepte vai pagaidām nav izdevies to atrast?

MIEGS!!! :D

Bet ja tā nopietni, tad diemžēl vēl šādu recepti neesam atraduši, izgudrojuši... Būtu jau jauki, jo patstāvīgi esam noguruši un mums grūti saņemties. Izlasot šādu jautājumu, gribas ātrāk ķerties pie citu labāko sievu anketu lasīšanas, lai tvertu idejas, kur un kā tādu enerģijas eliksīru var dabūt! :D

Vai zinat, kā uzlabot garastāvokli savai otrajai pusītei? JA JĀ, tad kā? Un kas uzlabo jūsu noskaņojumu?

Vīram ļoti patīk, kad viņu lutina ar gardu maltīti. Jā – uz manu vīru attiecināms uzskats – mīlestība iet caur vēderu. Viņš bieži izsaka vēlmi pēc muguras masāžas un kad saņemos izmasēt viņu no papēžiem līdz matu galiņiem, tad murrā kā kaķis.  Man savukārt tīk, kad uzdāvā kādu mīļnieciņu, kad padomā par manām vajadzībām un izpilda kādu no tām – vai tie būtu kādi mājas darbiņi, vai arī kāda lieta ko esmu vēlējusies izdarīt, bet nav bijis laika. Laika dāvanas. Tās mums ir būtiskas – laiks ko varam katrs veltīt sev. Vīram omu uzlabo, ja viņš var netraucēti paspēlēt kādu datorspēli vai paskatīties kādu video par gadžetiem. Man savukārt patīk palasīt, vai padarboties ar kādiem rokdarbiņiem.

Cik ļoti svarīgs jūsu attiecībās ir humors, vai arī jums attiecības ir tā lieta, kur "nav līdz jokiem"?

Ai – humors mūsu mājās ir tik pazīstama lieta, ka dažkārt man šķiet, pat pārāk daudz. Vīrs joko visu laiku. Esmu jau pielāgojusies un nereti mūsu sarunas ir tāda joku spēle – viņš vienu jociņu, es otru pretī. Kad vīrs ir nopietns, tad tas ir rādītājs ka kkas nav labi un tad parasti sāku uztraukties, jo laikam esmu pārāk pieradusi pie sava smejošā Kārļa. Vienīgais, kad jokot ir grūti un es vīra jokus nesaprotu, ir tad, kad esam izjājuši uz savas mazās indiāņu kara takas – un lai kā man esot dusmīgai būtu, jokus tajos brīžos man labāk nelikt priekšā. Bet nereti vīram izdodas arī tas un tad parasti strīds arī izbeidzas.

Vai ir kādi pārbaudīti paņēmieni, ko lietojat, lai nepieciešamības gadījumā, uzlabotu apstākļus attiecībās?

Grūti teikt. Parasti jau tajos krīzes brīžos, kad nevaram rast kopīgu valodu, vislabākās zāles ir pabūšana vienatnē uz mirkli. Tad pārdomājam un pārcilājam katrs savā prātā šīs lietas, un, kad pēcāk pārrunājam, tad rodam kopīgu valodu.

Vai jums līdz šim ir radušies kādi "ģimenes jociņi"? Ja jā, tad pastāstiet par tiem!

Ai – to ir tik daudz. Nezinu pat, ko lai pastāsta, jo lielākā daļa ir joki, kurus nereti tikai mēs paši saprotam. Šobrīd populārs jociņš ir tā mīļi pavilkt uz zoba, kad tiešām kas labs padarīts, pasakot – “Goood ... Goood Jooob!” (tulk. Labs Darbs). Tas sākās pēc filmas “Hancock” noskatīšanās, kur kāds vīrs māca depresīvam supervaronim, kā pateikties cilvēkiem, par labi padarītu darbu. Protams, kad izrauts no filmas konteksta, šis joks citiem ir grūti saprotams un tas neliekas nekas īpašs, bet tā kā mums dažkārt ir grūti atcerēties pateikt vārdiņu “paldies”, vai “labs darbs” tad mums mājās arī ir šāds jociņš. Varbūt, lai saprastu kādā manierē mēs tā mīļi pazobojamies, var noskatīties šo video fragmentiņu no filmas. 

Vai projektā Labākā sieva piedalāties pirmo reizi? Kāpēc nolēmāt piedalīties šajā gadā?

Uhh. Anketa nebija no vieglajām. Nācās piedomāt un atcerēties. Kopā darbs teju 3 stundu garumā! Ziedots arī tik dārgais miedziņš, jo diez vai pa dienu man laiks atrastos. Nekas. Tad nu tiksimies forumā – ceru, ka tāds būs! ;)

Lai visām projekta dalībniecēm jauks šis laiks – pilns iespēju, pilns ideju un radošuma. Mīlēsim savus vīriņus ļoti, ļoti - galvenais izrādīsim to viņiem!!! 

(Ovācijas, virtuāli ziedu klēpji un aplausu vētra visām Jums no manis ;) !!!)

Rasa