Bērnu drāma – pastarītis, vidējais vai vecākais bērns

Bērnu drāma – pastarītis, vidējais vai vecākais bērns

27. Sep 2012, 10:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

RSU Psihosomatikas klīnikas Attiecību skolas kārtējā lekcijā tika runāts par to, vai tik tiešām bērnu secībai ģimenē ir nozīme, uzvaru liekot uz bērnu sajūtām un iespējām tās saprast.

Dr. Ingrīda Rateniece aicina saprast, ka bērna piedzimšana ģimenē vienmēr ir satraukuma pilns laiks. Pirmais bērniņš piedzimst vecākiem, kuriem nav nekādas pieredzes. Dažkārt šis bērns ir izsapņots jau kopš bērnības, dažkārt – pieteicies negaidot. Dažkārt pirmdzimto gaida ne tikai vecāki, bet arī pēc mazbērniņa noilgojušies opji un omes, krustvecāki, tantes un onkuļi. Dažkārt bērniņu gaida viena pati jaunā māmiņa – no visa gaidāmā izbijusies un apjukusi. Turpretī katra nākamā bērna ienākšana ģimenē ir jau ar mazāku satraukumu, jo ir pieredze un atslābst apkārtējo uzmanība uz to. Bet uzplaukst nākamā situācija – māsu un brāļu attiecības.

Jāsaprot, ka bērns izjūt greizsirdību, kad ģimenē ienāk brāļi un māsas. Šīs jūtas ir dabiskas un nav ne labas, ne sliktas. Greizsirdība ir vieglāk izprotama un pārvarama, ja vecāki bērnam to palīdz izdzīvot, droši nosaucot to vārdā un paliekot kopā, kamēr tā izsāp. Dažkārt greizsirdību var vērot uzreiz, kad tiek pateikts, ka mājās drīz būs vēl kāds bērns. To noteikti varēs piedzīvot laikā, kad bērni kopā spēlēsies. Viņi izrēķināsies viens ar otru, kaujoties un plēšoties. Ja vecāki šīs jūtas noliegs, iespējams, tās traucēs attiecībām, kad māsas un brāļi būs pieauguši, tās izārdīs dzimtas stabilitāti un stiprumu. Tās traucēs veidot uz sadarbību vērstas attiecības ar citiem cilvēkiem. Ja greizsirdība būs pieņemta un integrēta sevī, tā būs pieredze, kas cilvēku darīs stabilāku un veselīgāku.

Sava loma ir arī bērna pozīcijai – būt pirmajam, vienam no vidējiem vai pašam mazākajam. Pirmais kādu laiku ir bijis vienīgais bērns ģimenē, bet ar katra bērna ienākšanu ģimenē viņš no šī „troņa” attālināts. Tad jāmeklē citas iespējas, kā būt vecāku pamanītam, vai pat jācīnās, lai atgūtu „dievinātā” pozīciju. Mazākais jeb pastarītis ir visu lolots, jo ir gan vecāki, gan lielākie brāļi un māsas. Un vidējā bērna drāma ir – kam pieslieties? Pie vecākā un konkurēt prasmēs, gudrībā, spēkā? Pie mazākajiem un konkurēt pēc uzmanības, aprūpēšanas, mīļuma?

Neviena no šīm pozīcijām nav traģēdija, ja vecāki to izprot un spēj mierīgi, atklāti runāt par to, pieņemot bērna jūtas, paliekot kopā šajā izmisumā ar bērnu un, ja tas nepieciešams, pēc tam meklējot kopā risinājumu. Nav vietas, lai tikai moralizētu un sodītu bērna nepareizo uzvedību vai bezspēcībā nolaistu rokas un teiktu, ka tur jau neko nevar darīt. 

Kā ierasts, RSU Psihosomatikas klīnikas Attiecību skolā ikviens varēja uzdot sev svarīgos jautājumus.

Vai bērnu būtu jāved uz pulciņu pret viņa gribu?

Svarīgi būtu saprast dažādus faktorus, piemēram, no kura laika nepatīk, cik ļoti nepatīk, vai virzība ir uz profesionālo vai vispārizglītojošo līmeni. Vecāki varētu uzzīmēt dažādu emociju sejiņas un lūgt bērnam parādīt, kā viņš jūtas, kad iet uz pulciņu, atrodas tajā, dodas mājup. Interešu līmeņa pulciņi ir ļoti ieteicami bērniem.

Ko darīt, ja bērns saka, ka viņam neviens pulciņš nepatīk?

Ja bērnam nepatīk neviens pulciņš, iemesls tam varētu būt bērna vēlme patikt, būt pirmajam.

Kā iemācīt bērnam to, ka ne vienmēr viņš var būt pirmais, labākais?

Vecākiem jāizrāda sapratne par bērna vēlmi, neizdošanos, sajūtām, kas rodas. Iespējams, jāskatās, piemēram, tēva un dēla attiecībās. Katrs gadījums ir individuāls, jo ir kāda vajadzība, kāpēc bērns grib būt pirmais.

Vai vecāki var apzināti ļaut, lai bērns spēlējoties ir uzvarētājs, labākais?

Būtu jāatdala galda spēles un rotaļas. Uzsākot galda spēli, vecāki varētu bērnam pajautāt, viņš šodien grib vai negrib būt uzvarētājs. Savukārt rotaļa ir pilnīgi bērna ziņā, jo tajā viņš projicē savu psihi.

Sniedzot zināšanas par svarīgākajām bērnu veiksmīgas attīstības nepieciešamībām, Attiecību skola ir gatava palīdzēt jums kļūt par brīnišķīgiem un foršiem vecākiem.

Psihosomatiskas klīnika atrodas Kapseļu ielā 23, Rīga (Pārdaugava).

Tālrunis: 67625655

E-pasts: info@psihosomatika.lv

www.psihosomatika.lv