29. oktobrī SEB bankas mājas lapā notika forums par tēmu "Mājokļa cenas". Ceram, ka arī jaunās māmiņas bija aktīvas foruma dalībnieces. Savukārt tām māmiņām, kurām nesanāca uzdot savu jautājumu, piedāvājam ieskatīties iztirzātajās tēmās, lai atrastu arī sev noderīgu informāciju.

Jautājums: Kas notiks ar tukšām jaunbūvēm?

 

Diāna:

Sveiki, Edmund! Sakiet, kāds Jūsuprāt ir jaunbūvju liktenis, kas šobrīd stāv tukšas? Kārtējie grausti pēc 10 gadiem? Kāpēc pašvaldības šos mājokļus (kas nav elitārie) neizmanto kā sociālās mājas? Vai tiešām izdevīgāk ir celt pašiem?

 

Edmunds Rudzītis:

Sveiki, Diāna! Cerams, ka nebūs grausti pēc 10 gadiem, un tiem atradīsies saimnieks, vai nu bankām pārņemot tos vai arī valstij un pašvaldībām. Manā skatījumā pašvaldībām būtu izdevīgi šobrīd iegādāties tās jaunbūves un izveidot par sociālajām mājām, tomēr galvenā problēma ir tā, ka daļa jaunbūvju īsti nav piemērotas sociālo māju prasībām (pārāk lielas platības dzīvokļi).

 
Jautājums: Vai pirkt tagad dzīvokli?

 

Edgars:

Sveiki! Esmu studentsun vairākus gadus strādāju par mērnieku. Dzīvoju pie mammas, tāpēc sanāk atlikt. Summa pietiekoši liela lai manā pilsētā nopirktu labu vienistabnieku vai pat divistabnieku, ko varētu remontēt. It kā labi - pat nav jāņem kredīts. Bet nezinu, vai būs vēl darbs. Par to, ka ienākumi vairākkārt samazinājušies, vispār nerunāšu. Ko ieteiksiet? Riskēt, nopirkt un cerēt, ka ienākumu pietiks komunālajiem un pārtikai vai gaidīt labākus laikus? Beta tad atkal cenas būs lielākas.

 

Edmunds Rudzītis:

Labdien! Ekonomikas lejupslīde, ienākumu kritums un straujš bezdarba kāpums, kā arī neziņa par nākotni, ir objektīvie faktori, kas šobrīd attur daudzus iegādāties mājokli un uzņemties jaunas saistības. Jūsu gadījumā, ja dzīvokļa iegādei pat nebūtu jāņem kredīts un dzīvokli varētu iegādāties par pievilcīgu cenu, šiem bailes pastiprinošiem faktoriem nevajadzētu spēlēt tik būtisku lomu attiecībā uz lēmumu pieņemšanu. Ja izlemjat pirkt dzīvokli (un naudas pietiek arī dzīvokļa remontam), tad galvenais vajadzētu saprast, cik būs jāmaksā par komunālajiem un cik būs pārējie dzīvošanai nepieciešamie izdevumi, vai tie nepārsniegs pašreizējos ienākumus (teiksim, pat atstājot nelielu rezervi neparedzētiem gadījumiem). Tuvākajā laikā pārtikas cenas varētu vēl nedaudz samazināties un arī komunālo maksājumu cenām nevajadzētu pieaugt.
 
Edgars:

Par to arī stāsts, kā nav pārliecības, ka būs darbs un nauda dzīvošanai. Tagad jau neviens nejūtas drošībā. It kā bija doma, ja kas to dzīvokli uz laiku izīrēt un iet atpakaļ pie vecākiem, bet tagad ar to īrēšanu tāpat kā ar pārdošanu - bezcers. It īpaši ārpus Rīgas.
 
Edmunds Rudzītis:

Uz papildus ienākumiem no izīrēšanas nevar paļauties, jo īres tirgū ārpus Rīgas šobrīd arvien vairāk dominē tendence, ka izīrētāji priecīgi, ka īrnieki vispār samaksā tikai komunālos, nemaz nerunājot par kaut kādu peļņu, bet dzīvoklis tajā pašā laikā tomēr taču nolietojas un būs nepieciešami līdzekļi kaut vai kosmētiskajam remontam - līdz ar to rodas papildus izdevumi no īpašuma. Runājot par darba iespējām, jāsaka, ka prognozes tiešām nav iepriecinošas - ekonomikas atjaunošanās un lielāks pieprasījums pēc darbiniekiem Latvijā varētu parādīties tikai 2011.gadā. Ja dzīvošanas apstākļi ir spiedīgi, tad dzīvokļa iegādes darījumam būtu priekšrocība, bet ja varat dzīvot pie vecākiem, varbūt jānogaida ar īpašuma iegādi. Protams, nekustamā īpašuma cenas varētu palielināties, tomēr šis pieaugums nebūs uzreiz ļoti straujš.
 
Jautājums: kredīti
 
Ērika:

Sakiet, kāpēc šobrīd gandrīz neizsniedz kredītus: nav intereses no cilvēkiem par dzīvokļiem, jo nejūtas droši šajā ekonomiskajā situācijā? Vai tomēr bankas prasības šobrīd ir neizpildāmas (liela pirmā iemaksa utt)? Vispār kāds nāk uz filiālēm pēc jauniem kredītiem? Un ja šodien skatāmies atpakaļ - vai bija normāli, ka bankas kreditēja sērijveida dzīvokļus par neadekvātām summām?
 
Edmunds Rudzītis:

Labdien! Jauni kredīti tiek izsniegti, tomēr iedzīvotāju interese par tiem ir ievērojami mazāka nekā pirms pāris gadiem (bailes un neziņa par rītdienu, sarukuši ienākumi utt.). Arī prasības jaunajiem kredītņēmējiem viennozīmīgi kļuvušas stingrākas. Runājot par kredītu izsniegšanu "treknajos gados", jāsaka, ka valdības piekoptā "gāzi grīdā" politika radīja pārlieku optimistisku skatu par nākotni gan kredītņēmējiem, gan nekustamā īpašuma attīstītājiem un vērtētājiem, gan kredītiestādēm. Bet bija pieprasījums, bija arī piedāvājums. Jāsaka gan, ka SEB banka jau 2006.gadā sāka piekopt piesardzīgāku kredītpolitiku. Ja paskatīsieties banku ciparus, tad redzēsiet, ka SEB bankas tirgus daļa kreditēšanas tirgū samazinājās no 22% (faktiski vienāda tirgus daļa ar Hansabanku) 2006.gada sākumā līdz 14% 2008.gada rudenī.
 
Kris:

Labdien Edmund, Sakiet lūdzu ja es tagad gribētu ņemt hipotekāro kredītu kādai daļai no īpašuma vērtības man būtu jāmaksā šajā brīdī? Paldies.
 
 

Edmunds Rudzītis:

Labdien! Mājokļa kredīts tiek piešķirts 70-80% apmērā no īpašuma vērtējuma, kas nozīmē 20-30% lielu kredītņēmēja līdzdalību (pirmo iemaksu). Šīs līdzdalības apjoms atkarīgs no īpašuma., piemēram, dzīvoklim jaunajā projektā līdzdalība būs mazāka nekā sērijveida dzīvoklim.