Uzkrājumu loma ģimenes budžeta plānošanā

17.septembrī SEB bankas mājas lapā notika forums par tēmu "Uzkrājumu loma ģimenes budžeta plānošanā". Ceram, ka arī jaunās māmiņas bija aktīvas foruma dalībnieces. Savukārt tām māmiņām, kurām nesanāca uzdot savu jautājumu, piedāvājam ieskatīties iztirzātajās tēmās, lai atrastu arī sev noderīgu informāciju.

Jautājums: Pareiza ieguldījumu stratēģija ilgtermiņā.

Nauris:

Kā pareizāk ilgtermiņā būtu ieguldīt savus brīvos naudas līdzekļus akciju fondos: izvēloties un ieguldot vairākos akciju fondos, vai izvēloties tikai vienu vai divus manuprāt ienesīgākos?

Edmunds Rudzītis:

Risks iet roku rokā ar sagaidāmo ienesīgumu. Ja izvēlaties Jūsuprāt potenciāli ienesīgākos vai vēsturiski ienesīgākos, jāņem vērā arī augstāks sagaidāmais risks un straujākas īstermiņa vērtību svārstības. Lai pasargātu savus ieguldījumus un mazinātu riskus ir tikai viens veids - risku diversifikācija, jeb risku sadalīšana un ieguldījumu dažādošana. Protams, fonds jau pats par sevi ir veicis ieguldījumu diversifikāciju, bet jāatceras, ka noteiktas nozares vai reģiona akciju tirgus fonds nespēj pretoties kopējai tirgus tendencei. Tas pasargās un mazinās vien atsevišķa uzņēmuma ieguldījuma risku, bet tirgus tendences kopumā nespēs pretoties. Bez tam globalizācijas tendenču iespaidā arī neviena nozare vai reģions nav pilnībā pasargāts un lielākā vai mazākā mērā tomēr seko globālās ekonomikas augšupejas vai krituma tendencei. Šeit ļoti labs instruments potenciālo vērtību svārstību mazināšanai ir sabalansētie fondi, kuri izmanto gan akciju un obligāciju tirgus komponenti. Savukārt modernā investīciju pieeja riska mazināšanai iesaka tā sauktos absolūtās atdeves fondus, kuri līdztekus akcijām un obligācijām, izmanto daudz plašāku aktīvu klašu klāstu, kā piemēram - valūtu un izejvielu tirgus instrumentus un balstoties uz aktuālajām tirgus tendencēm spēj gūt labumu gan no tirgus pieauguma, gan vērtības krituma. Tomēr šeit pretstatā tradicionālajam tirgus riskam daudz aktuālāks kļūst pārvaldnieka risks, jeb tā kompetence un spēja paredzēt un izmantot tirgus savā labā .Gribētu vērst Jūsu uzmanību arī uz akciju tirgus investīciju instrumentu un augsta riska fondu piemērotību vienīgi ilgtermiņa investīciju mērķiem ar ieguldījuma termiņu virs pieciem un vairāk gadiem. Ja Jūsu uzkrātie līdzekļi var būt nepieciešami jau tuvākā gada vai divu laikā, ja Jums ir salīdzinoši maza ieguldījumu pieredze, tad akciju fondi no riska viedokļa nebūtu tas piemērotākais investīciju instruments. Piemērotāki un investīciju horizontam un riskam atbilstošāki būtu naudas tirgus un obligāciju fondi. Atgriežoties pie sākotnējā jautājuma, vērtīgāk būtu izvēlēties vairākus fondus un censties tos sabalansēt, portfeļa izveidē neaprobežojoties vienīgi ar akciju fondiem.

Jautājums: Vai šobrīd ir droši uzkrāt naudu?

Marika:

Vai šobrīd ir droši uzkrāt naudu? Manai omītei arī savulaik bija uzkrājumi krājkasē, taču visus bija zaudējusi. Kur garantija, ka sākšu krāt un brīdī, kad mazais būs pieaudzis, viņš reāli kaut ko saņems? Priekšā ir tik ilgs laiks. Un kādā valūtā tad labāk uzkrāt - latos vai eiro?

Edmunds Rudzītis:

Vai tas ir droši? Domāju, ka uzkrājumu veidošana kā tāda ir viens no veidiem, kā parūpēties par savu finansiālo stabilitāti un drošību. Katram no mums var gadīties situācijas, kad esam pazaudējuši darbu vai noticis kāds iepriekš neparedzēts gadījums, kas prasa papildu līdzekļus un izdevumus. Šajos gadījumos iepriekš veidotie uzkrājumi kalpo kā atbalsts un ļauj daudz vieglāk pārvarēt šīs grūtības. Ja runājam par uzkrājumiem bērnam, tad laiks ir Jūsu sabiedrotais. Jo ilgāku laiku krāsiet, jo mazāka ikmēneša summa būs nepieciešama uzkrājuma mērķa sasniegšanai. Neviens nav pasargāts no ārpus mūsu varas esošiem apstākļiem, tomēr attīstīto valstu pieredze ļauj apgalvot, ka ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai ir izšķiroša nozīme kopējās un katra indivīda labklājības veidošanā. Ieguldījuma valūtai ilgtermiņā vajadzētu sakrist ar Jūsu ieņēmumu un ikdienas norēķinu valūtu. Noguldījumi latos uz doto brīdi dod ievērojami augstākus procentu ienākumus, eiro valūta varētu būt piemērotāka kā ilgtermiņa uzkrājumu valūta.

Aldis:

Mazliet nesapratu no Jūsu teiktā. Jūs sakāt: "Ieguldījuma valūtai ilgtermiņā vajadzētu sakrist ar Jūsu ieņēmumu un ikdienas norēķinu valūtu..." un turpat tālāk apgalvojat, ka: "... eiro valūta varētu būt piemērotāka kā ilgtermiņa uzkrājumu valūta." Kā tad īsti ir? Šobrīd mani ienākumi protams ir latos, bet vai tiešām ir prātīgi veidot ilgtermiņa uzkrājumus latos, ņemot vērā iespējamos devalvācijas riskus? Pie mums pat nav iespējams prognozēt gadu uz priekšu, kur nu vēl ilgtermiņa uzkrājumus.

Edmunds Rudzītis:

Centīšos paskaidrot precīzāk: šobrīd Jūsu ienākumi ir latos un ikdienas patēriņam tiek izmantoti lati, līdz ar to mans ieteikums ir turēt īstermiņa uzkrājumus latos (orientējoši 3 mēnešalgu apmērā). Iestājoties neparedzētam dzīves gadījumam šiem līdzekļiem jābūt ātri pieejamiem. Ieteicamais naudas turēšanas veids – Atvērtais depozīts vai Latu rezerves fonds. Tā kā līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā esam pievienojušies eiro zonai un ilgtermiņā nauda varētu tikt izmantota eiro, mans ieteikums bija ilgtermiņa uzkrājumu veidošanai izmantot eiro. Ieteicamais naudas turēšanas veids – Uzkrājošā dzīvības apdrošināšana, ar iespēju izmantot ienākuma nodokļa atmaksu saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu.

Jautājums: Depozīta valūta

Jānis:

Man ir jautājums par valūtām: kādā valūtā pareizi būtu uzkrāt/noguldīt depozītā? Ienākumi ir latos, un arī depozītu likmes latos ir ļoti pievilcīgas. Bet vai droši? Runas par devalvāciju te skaļākas, te klusākas.

Edmunds Rudzītis:

Jūs ļoti precīzi atzīmējat, ka depozītu noguldījumiem latos ir ievērojami augstākas procentu likmes. Pēc būtības, šajā augstajā procentu likmē jau ir ievērtēts arī konkrētais latu vērtības izmaiņu risks. Īstermiņa uzkrājumiem ieteiktu kā valūtu izmantot latus, bet uzkrājumiem ilgtermiņā piemērotāks varētu būt eiro.

Jautājums: Priekš kam?

Edgars:

Manuprāt valstī notiekošās pārmaiņas absolūti neveicina situāciju, lai kāds sāktu uzkrāt. Plāno ieviest nodokli no saņemtās peļņas, gan jau tūlīt kaut ko izdomās ar nodokļu atlaižu saņemšanu (samazinās apjomu vai vispār atteiksies no tā). Labāk turu naudu mājās un guļu mierīgi!

Edmunds Rudzītis:

Jūsu viedoklis ir saprotams, tomēr mēs katrs pats esam savas laimes kalējs. Šajā kontekstā gribētos tomēr teikt, ka uzkrājums, kas ir izveidots, nodalot kādu noteiktu savu patstāvīgo ienākumu daļu no ikdienas tēriņiem, var izrādīties vērtīgs un būt reāls atspaids neparedzētā dzīves gadījumā. Ja uzkrājums turklāt ir nesis augļus, tad tas ir divtik patīkami. Ja būs jāsamaksā arī kapitāla pieauguma nodoklis, tad tas nebūs nekas unikāls un atšķirīgs tikai Latvijā. Un pēc būtības nav šķērslis un iemesls uzkrājumu neveidošanai, ienākumu tūlītējai tērēšanai sev bieži pat nevajadzīgām lietu un preču iegādei. Bet jebkurā gadījumā uzkrājuma veidošana ir katra cilvēka individuāls lēmums, kuru nosaka gan ienākumu līmenis, gan vēlme nodrošināties pret negaidītiem izdevumiem.

Jautājums: Vai uzkrāt ja ir nenomaksāti patēriņa kredīti?

Gatis:

Vai ir jēga domāt par uzkrājumiem ja ir bankā kredīti ar % maksājumu virs 20% gadā? Neviens uzkrājums bez riska zaudēt pamatsummu nepiedāvā pelnīt tādus procentus. Pāris algas varētu glabāt pieejamas kontā, bet visu pārējo naudu manuprāt vajadzētu novirzīt ātrākai parādu atmaksai nevis ilgtermiņa uzkrājumu veikšanai.

Edmunds Rudzītis:

Protams, ja ir kredīti un to piemērotā procentu likme ir virs 20%, ieteiktu pirmkārt domāt par šī kredīta pirmstermiņa atmaksu vai tā iespējamo noteikumu maiņu. Tai pat laikā personīgo uzkrājumu jeb drošības spilvena izveide 3-4 ikmēneša algu apmērā būtu labs stabilitātes garants neparedzētam dzīves gadījumam: piemēram, ja uz kādu laiku samazinātos ienākumi vai būtu steidzami nepieciešama lielāka naudas summa, kas pārsniedz ikdienā pieejamo. Savukārt jautājums par ilgtermiņa uzkrājumiem būtu jau kā nākošais solis pēc šī nosacītā drošība spilvena izveidošanas, daļu ienākumu novirzot arī ilgtermiņa uzkrājuma mērķiem, domājot par bērniem vai personīgo labklājību vecumdienās. Galvenais sākt uzkrāt un neatlaidīgi turpināt!