Psihoterapeite: jāļauj sev sērot

30. Apr 2012, 00:00

Brīdī,kad tuvs cilvēks izdara pašnāvību,mainās visa pasaule. Situāciju komentē RSU Psihosomatikas Medicīnas un Psihoterapijas klīnikas ārste-psihoterapeite, Dr. Maija Kārkliņa.

Fragments no vēstules:

Tātad sākās viss kā pasakā - laime pilnīga, kāzas, bērns, tad nāca trieciens - mans vīrs izdarīja pašnāvību. Sāpes neistāstāmas, sāp vēl tagad....nezinu pat, kad beigs sāpēt! Vēl šodien nēsāju gredzenu pirkstā kaut gads jau pagājis. Jo mazulis ir viss, kas tur mani pie dzīvības, tomēr daži cilvēki tieši mūs vaino viņa nāvē. Sāpīgākais, ka tie ir bērniņa otri vecvecāki, tantes, onkuļi, māsīcas, brālēni. Tas bija otrs trieciens pēc viņa nāves - uzzināt, ko viņi dara un runā man aiz muguras, bet acīs tik jauki un pūkaini...

Jūs esat pārdzivojusi milzīgu traumu, mīļotā cilvēka nāvi, turklāt viņš dzīvibu sev atņēma pats. Bet Jūsu problēma ir tā, ka Jūs sev neatļaujat sērot, aizbildinoties ar mazo bērnu. Gribu teikt, ka katrs liels negatīvs pārdzvojums ir jāizsēro, tas ir dabisks process, bet ja tas kādu iemeslu dēļ nenotiek, tad šis process var vai nu ieilgt un pāriet psihiskā slimibā vai ari sākt izpausties fiziskas saslimšanas veidā. Tādēļl būtu nepieciešams griezties pie speciālista, šajā gadījumā pie psihoterapeita, kurš palidzētu Jums tikt galā ar šim problēmām.

Konkursam "Parunāsimies!" iesūtīto blogu Par spīti tam, ka nelabvēlīgs liktens lasi šeit->>