Psiholoģe: "Bērnam ir tiesības tikties ar tēti arī tad, ja viņš vairs nedzīvo ģimenē!"

Reizēm šķiršanās iniciators ir viens no panteriem. Šoreiz par to, kā reaģēt, ja tā, kas tika atstāta, ir sieviete, bet partnerim izveidojušās jaunas attiecības. Uzzini, kā savu pārdzīvojumu iespaidā neietekmēt jūsu kopīgo bērnu!

Konsultē psiholoģe Diāna Zande, kura lasa lekcijas arī Māmiņu Klubā. 

Ļoti svarīgi, kāda šādā situācijā ir sievietes reakcija. "Ja ģimene šķiras un mamma savam bērnam stāsta, kāds gan tētis ir briesmonis un tā otra sieviete – padauza, visticamāk bērnam būs ļoti dalītas izjūtas. Viņš var vērsties pret tēti, negribēt pie viņa ciemoties un viņu redzēt. Mamma tad varēs teikt: „Redzi, tavs bērns tevi negrib redzēt!”

Tomēr patiesībā viņa ir tā, kura bērnā radījusi šādas divējādas izjūtas! Viņš savu tēti mīl un, iespējams, arī sievieti, ar kuru viņš tagad dzīvo kopā, uzskata par feinu, bet tajā pat laikā bērns saprot, ka tēti nedrīkst mīlēt, jo tad viņu nemīlēs mamma, un kur gan tad viņš paliks? Šādus jautājumus un dalītas jūtas bērnā var radīt mammas aizvainojums, ko viņa izrāda bērnam, savu bijušo partneri noniecinot," skaidro Diāna Zande. 

Tāpēc palicējai pusei būtu jābūt neitrālai. Šajā gadījumā vislabāk bērnam izstāstīt, ka dažreiz dzīvē tā gadās. „Mēs ar tēti viens otru esam mīlējuši, bet mēs nepratām sadzīvot un laulību neizdevās saglābt. Mēs abi par to ilgi domājām un šobrīd tētis dzīvo citur. Man tas sāp, bet es vēlu, lai viņam būtu labi, un tu drīksti viņu apciemot!”

Tas, kurš tiek atstāts, parasti jūt aizvainojumu, sāpes, nedrošību. Ja nu es palieku viena un man vairs nekad nebūs partnera? Ja nu mans bērns labāk jutīsies pie tēva un no manis aizies?

"Tad jāatceras, ka mamma ir mamma, bet, ja pusaudzis izvēlas dzīvot pie tēva, arī tas ir ļoti labi! Arī tā var būt, jo nav noteikts, ka bērnam obligāti būtu jādzīvo pie viena vai otra no vecākiem. Ir iespējami dažādi risinājumi!

Mūsu valstī pēc vecāku šķiršanās bērni gan tradicionāli turpina dzīvot kopā ar mammu, tomēr arvien vairāk ir gadījumu, kad bērns izvēlas mitināties kopā ar tēti vai arī laiku nodzīvot pie mammas, pēc tam kādu laiku pie tēta, un tad atkal pie mammas.

Galvenais, lai abi panteri, kā nobrieduši cilvēki, šajā, ļoti sarežģītajā situācijā, spēj vienoties, un to atrisināt maksimāli veselīgi un labvēlīgi bērnam. Mēs nevaram zemestrīci padarīt par nebijuši, bet jautājums ir par to, ko mēs darām ar sekām,” tā psiholoģe.

 Māmiņu klubs 

Kādas ir tavas domas par to, ka mammas saviem bērniem dažkārt aizliedz tikties ar šķirto partneri?