Moderna menstruālā higiēna

Pirmā menstruācija, ko medicīnas terminoloģijā dēvē par  menarche parasti sākas 11-14 gadu vecumā. Tas ir īpašs notikums katras meitenes un topošās sievietes psiho-seksuālajā attīstībā.

Konsultē ginekoloģe endokrinoloģe Eva Barkāne.

Puberitāti izraisa nobriešanas process centrālajā nervu sistēmā- sākas pulsveida godadotropo hormonu veidošanās hipotalāmā un hipofīzē, kas tālāk nodod impulsu uz olnīcām, kurās sāk veidoties sievišķie hormoni estrogēns un progesterons. Sievišķo hormonu veidošanās rezultātā sāk augt krūtis, kaunuma un padušu apmatojums, paliek nedaudz apaļāki gurni un dibens. Tas viss liecina, ka meitene veidojas par jaunu sievieti un ja tiek uzsāktas dzimumattiecības, iespējama grūtniecības iestāšanās. 

Menstruācijas sākas agrīnāk

Ārsti visā pasaulē ir konstatējuši faktu, ka pēdējos simts gados ir stabila tendence  menstruācijām sākties agrīnāk. Ja divdesmitā gadsimta sākumā menstruācijas sākās vidēji 16,5 gados, tad mūsdienu meitenēm vidēji 12,5 gados. Pagājušā gada novembrī biju konferencē SanFrancisko, ASV, kur mani kolēģi ziņoja par jaunu pētījumu, kas vēstija, ka patlaban Amerikas meitenēm vidējais menstruāciju sākums ir 11,2-11,8 gados.

Kāpēc menstruācijas sākas aizvien agrīnāk? Iemesli ir dažādi. Pirmkārt jau tāpēc, ka uzlabojušies dzīves apstākļi un pieejama augstvērtīga pārtika. Menstruāciju sākums ir atkarīgs arī no tautības un iedzimtības.  Tomēr šim faktam ir arī negatīva puse.  Aizvien agrīnāka meiteņu nobriešana ir rezultāts attīstīto valstu ekoloģiskai piesārņotībai, aizvien vairāk meitenēm ir palielināts svars un aptaukošanās, mazkustīgs dzīvesveids un agrīnas dzimumattiecības.  Tāpēc vecākiem, ārstiem un skolotājiem savlaicīgi ir jāizmanto katra iespēja sniegt daudzpusīgu informāciju par sievietes attīstības periodiem, pirmo menstruāciju un menstruālo periodu.

Kāpēc rodas ikmēneša asiņošana

Pirmā menstruācija ir zīme, ka hormonu veidošanās olnīcās ir uzsākusies. Katru mēnesi (skaitot no pirmās menstruāciju dienas turpmākās divas nedēļas) gonadotropo hormonu ietekmē olnīcās veidojas dominantais folikuls. Šajā perioda olnīcās veidojas arī  hormons estrogēns, kas veicina dzemdes iekšējā slāņa jeb endometrija augšanu. Kad olšūna ir izdalījusies (parasti tas notiek cikla vidū 11-14 dienā), olnīcā veidojas otrs sievišķais hormons – progesterons, kas turpina „nogatavināt” dzemdes iekšējo slāni. Jūs jautāsiet, kam tad dzemde gatavojas?

Lai  arī auglības process ir viens no sarežģītākajiem procesiem, kas norisinās sievietes organismā, patiesībā viss ir bezgala vienkārši- katru mēnesi hormonu iedarbībā olnīcā veidojas olšūna (kas gaida tikšanos ar spermatozoīdu) , bet dzemdes iekšpusē veidojas  „ligziņa”, kurā apaugļotā olšūna  ieligzdosies un turpinās augt deviņus mēnešus. Ja grūtniecība nav iestājusies, tad „ligzdiņa” jeb endometrijs izdalās un to mēs saucam par menstruācijām. Ar pirmo asiņošanas dienu olnīcās sākas jauns cikls. Ja mēs parēķinām, ka menstruācijas sākas vidēji 12 gados, bet beidzas vidēji 51 gados, kad  iestājas menopauze, tad auglības periods ir aptuveni 35-40 gadus.

Grūtniecības un laktācijas periodā menstruācijas nav.  

Menstruālais cikls un  asiņošanas ilgums

Par menstruālo ciklu sauc periodu no pirmās asiņošanas dienas līdz nākošā cikla pirmai asiņošanas dienai. Par normālu ir pieņemts uzskatīt 21 līdz 32 dienu ciklu, bet parasti tas ir 25-30 dienas. Pirmajā gadā pēc menarche menstruācijas var būt neregulāras tāpēc  par to nevajadzētu satraukties. Bet , ja esi  novājējusi, vai gluži otrādi- pieņēmusies svarā, darba un atpūtas režīms nav sabalansēts, esi hroniski nogurusi vai ilgstoša  pshoemocionālā stresa iespaidā, menstruācijas var kļūt neregulāras. Šajos gadījumos ir vēlams konsultēties ar ārstu.

Dienu vai pāris dienas pirms menstruācijām, iespējama smaguma sajūta vēdera lejas daļā, viegla krūšu piebriešana vai šķidruma aizture, tūskainība, sliktāks garastāvoklis. Menstruāciju sākumu var pavadīt krampjveida sāpes vēdera lejasdaļā, jostas –krustu rajonā. Pirmajā dienā asiņošanas intensitāte ir neliela, maksimāla tā parasti ir otrajā –trešajā menstruāciju dienā. Kopumā menstruācijas ilgst 3-6 dienas. Bet būtiski ir atcerēties, ka normāls asins zudums  viena menstruācijā ir aptuveni 90ml, kas ir 6-7 ēdamkarotes !!! Ja asiņošana ir lielāka, par to vajadzētu informēt savu ginekologu un diagnosticēt iespējamos pastiprinātas asiņošanas iemeslus.

Menstruālā higiēna

Menstruālo tamponu un pakešu lietošana ir mūsdienu sievietes neatņemama sastāvdaļa. Sieviete izvēlas kādu no tiem, balstoties uz savu pieredzi , pieejamo informāciju, ka arī apsvērumiem par komfortu un estētiku. Pēdējos gados aizvien vairāk sievietes par savu menstruālās higiēnas pamatu izvēlas menstruālos tamponus. Par to liecina manu ārzemju kolēģu novērojumi- 70% jaunietes ASV izvēlas tamponus, Eiropā- vidēji  50 %.

Ir liela dala sieviešu, kas par optimālu uzskata pakešu un  tamponu kombinētu lietošanu. Sarunās ar savām pacientēm esmu novērojusi, ka ar katru gadu pieaug to sieviešu skaits, kas izvēlas tamponus vai kombinē ar pakešu lietošanu naktīs. Galvenie iemesli tamponu izvēlei ir praktiski- tie ļauj sievietei būt pilnīgi mobilai un aktīvai menstruāciju lakā, nerodas noberzumi un kairinājumi ārējo ģenitāliju rajonā. Menstruālajām asinīm uzsūcoties maksts iekšienē, tiek  novērsts specifiskais aromāts.

Jāizvēlas sievietes vajadzībām atbilstošus tamponus

Tamponi ir dažāda lieluma, sākot no pavisam maziem 10 mm līdz pat 19 mm diametrā. Tampona izvēle (mini, normal, super, super plus) ir atkarīga no asiņošanas intensitātes — tiem ir dažāda absorbcijas spēja. Tampons makstī uzbriest, uzņemot noteiktu šķidruma daudzumu un palielinoties izmēros.Pirmajās divās cikla dienās izdalās apmēram 2/3 no visām menstruāciju asinīm, tādēļ  šajās dienās būtu vēlams lietot tamponu ar lielāku absorbēšanas iespēju un tos regulāri mainīt.