Ģimenes budžetu plāno māmiņa Zane

Jau vakar aizsākām rakstu sēriju par budžeta plānošanu. Šodien ieskaties un uzzini, kā ar budžeta plānošanu veicās māmiņai Zanei!

Zanes ģimenē ir 3 cilvēki – māmiņa Zane (29), tētis Mārtiņš (30) un mazais mīlulītis Dāvids (2 g.v.). Pēdējā laika notikumi ekonomikā nav gājuši garām arī viņu ģimenei, un arvien aktuālāks ir jautājums par naudas taupīšanu un izdevumu/ienākumu plānošanu.

Šovasar Mārtiņam darbu pārcēla no Rīgas uz Siguldu, un tas bija pirmais lielais impulss, kas lika sākt rēķināt, kā ģimene dzīvos tālāk. Aprēķinot, cik Zanes ģimenei izmaksā dzīvot Rīgā un vienam strādāt Siguldā un cik – dzīvot Siguldā un strādāt Rīgā, vecāki nonāca pie secinājuma, ka izdevīgāk ir dzīvot Siguldā (īre+dārziņš+braukāšana uz darbu). Protams, aprēķinos nevar iekļaut nemateriālos „+” un „-„, kā, piemēram, to, ka Zane tagad mazāk redz bērnu, to, ka Siguldā ir brīnišķīgs rotaļu laukums pie mājas un vide daudz jaukāka kā Rīgā.

Pamatojoties uz jau iesākto aprēķinu par dzīvesvietu, kopš jūlija katru mēnesi Zane plāno un analizē visus izdevumus.

Zanes uzskata: „Domāju, ka plānojot un analizējot savu budžetu, ir iespējams ietaupīt zināmu daļu izdevumus un daļēji ļauj atbildēt uz mūžam neatbildēto jautājumu „kur rodas putekļi, un kur paliek nauda?” :)”

Zanes atziņas pēc eksperimenta beigām:

Ģimenes budžeta plānošana mēneša garumā bija ļoti vērtīgs pasākums. Jau sākotnējā izdevumu plānošana radīja lielu pārliecību – ir jātaupa!

Principā, plānotie izdevumi visu mēnesi lika mobilizēties un domāt par budžetu: kā tajā iekļausies katrs pirkums un tēriņš. Negribētu piekrist, ka tas rada stresu, vismaz man tas viennozīmīgi radīja sajūtu, ka ir jāmobilizējas un jādomā „stratēģiski”, pat radās tāds kā neliels azarts. Izdevumu uzskaite pat radīja jautrību un vēl vairāk saliedēja ģimeni – katru vakaru pārējie ģimenes locekļi paklausīgi man nodeva savus čekus.

Viennozīmīgi mūsu ģimene arī turpmāk plānos un uzskaitīs savus ienākumus un izdevumus, jo skatoties uz šādu tabulu ir vieglāk pieņemt lēmumus, piemēram, par to, ko mēs varam vai nevaram atļauties, t.i., lēmumi par tēriņiem tiek balstīti uz reāliem skaitļiem, uz reālu faktu, nevis intuīciju, domām un sajūtām, ka „tā ir pareizi”.

Mani secinājumi

1)      mūsu ģimenei situācija vēl nav tik saspringta un būtisks iemesls – līdz šim esam iztikuši bez kredītiem. Manuprāt, kredīta esamība/neesamība būtiski ietekmē finansiālo situāciju.

2)      viennozīmīgs secinājums – uz veikalu tikai ar iepirkumu sarakstu! Lai nerastos kārdinājums pēc daudz dažādiem „impulsīviem pirkumiem”.

3)      pārtikas produktus iegādāties, rūpīgi plānojot: tā var izvairīties no tā, ka kaut kas tiek izmests ārā. Ja kāds produkts nopirkts lielākā iepakojumā, tad radoši domājam par tā izlietošanu, lai nav tā, ka lielu daļu no produkta nepatērējam, tas sabojājas un izmetam ārā. Jo principā par visu, ko izmetam – mēs esam samaksājuši. 

4)      mūsu ģimene izmanto lietoto apģērbu veikalus un es tur neko nenosodāmu nesaskatu, jo, piemēram, mazs bērns nespēj novalkāt lielāko daļu apģērbu tik daudz, ka tie vairs nav izmantojami, līdz ar to var iegādāties labus apģērbus par labām cenām. Plus pieejami veikali, kuros ir nocenotas drēbes no „senākām” kolekcijām, bet drēbes ir jaunas, iepakojumā utt.

5)      viennozīmīgs fakts – Siguldā mēs tērējam mazāk nekā Rīgā.

6)      esmu saldummīle un  tiešam varu atteikties no daudz kā, bet ne no saldumiem. Pieļaujam, ka katram no mums ir „izdevumi savām vājībām”, man tie ir saldumi.

7)      esam cilvēki ar atbildīgu rīcību pret vidi, kas, protams, reizēm varbūt maksā vairāk, bet mums ir „stratēģiski svarīgi produkti”, kurus pērkam Eko-veikalos – kopšanas līdzekļi bērnam, zobu pastas un atsevišķi kopšanas līdzekļi pieaugušajiem. Reizēm arī videi draudzīga rīcība ļauj ietaupīt – domājam par resursu izmantošanu: elektrības izslēgšanu, ūdens saprātīgu izmantošanu, iepirkumos – izvairāmies no daudz un dažādiem iepakojumiem, par kuriem arī mēs maksājam.

8)      savus apģērbus, ko paši vairs nevelkam, atdodam sociālajiem dienestiem, kas tālāk nodod tos ģimenēm, kam ir pavisam grūti. Tā ir mūsu artava labdarībai.

9)      lai vēl veiksmīgāk ieekonomētu, man palīdz mazu, konkrētu mērķu uzstādīšana, piemēram, šodien iztērēt tikai Ls  2 un ja nav nekas īpašs jāpērk, tad tas disciplinē padomāt, kā tērēt šos pašus Ls 2.

10)  skaistumkopšana – neeju uz saloniem, spa, bet jau kopš bērnības regulāri braucu uz laukiem un eju pirtī. Tur arī lieku maskas (no mājās esošajām vielām/produktiem, nevis pirktas) un izbaudu relaksāciju un skaistumkopšanu.

11)  man ir sēdošs darbs un līdz ar to – problēmas ar muguras sāpēm. Lai izvairītos no sāpēm, regulāri jāvingro. Laika un naudas taupīšanas nolūkos to daru mājās. Protams, tas nav tik kvalitatīvi kā veselības centrā, bet tas man nemaksā neko (vienīgais maksājums – nopirku 2 hanteles) un muguras sāpes arī nav, tik prasa apņēmību no rīta piecelties agrāk un vingrot.

{smallpic:1}

SEB bankas eksperta Edmunda Rudzīša ieteikumi Zanes ģimenei:

• Zanes ģimene pārtikas iegādei oktobrī/novembrī tērēja vairāk naudas, kā bija iepriekš plānots: ja šāda situācija izveidojās tikai šomēnes, tad uztraukumam nav pamata. Savukārt, ja katru mēnesi secināt, ka pārtikas iegādei ir tērēts vairāk kā iecerēts, padomājiet – Jūs plānojat mazāk kā būtu nepieciešams ģimenes vajadzībām vai tomēr nedaudz aizraujaties, nonākot pārtikas veikalā? Un attiecīgi rīkojaties – palieliniet pārtikai plānoto summu vai rūpīgāk izvērtējiet savus tēriņus. Un tad – grozs būs veselīgs, cilvēks – laimīgs, maks – pilns.
• Saldumi un uzkodas – viss kārtībā! Galvenais atcerieties, ka tie bieži ir spontānie pirkumi, iegribas. Taču, kamēr tie neveido ievērojamu summu, uztraukumam nav pamata. Jūs drīkstat sevi palutināt!
• Videi draudzīga rīcība nemaz nav tik dārga! Šomēnes Zanes ģimenei izdevās ietaupīt šajā izdevumu pozīcijā un pieturēties pie savas atbildīgas rīcības pret dabu. Malači!
• Pašsajūta ir viena no mūsu dzīves prioritātēm, tāpēc nekad netaupiet, rūpējoties par savu veselību! Piemēram, ja mammītei Zanei ir regulāras muguras sāpes, apdomājiet – varbūt ir iespējams ģimenes budžetā ieplānot summu masāžai (kaut 2 reizes mēnesī) vai vienam rehabilitācijas kursam? Vingrošana mājās ir nopietns darbs un pārbaudījums Zanes gribasspēkam. Ja ir tāda iespēja, tad palīdziet sev būt veselai, možai un vingrai. Tas ir ieguldījums ne tikai Jūsu pašsajūtā, bet arī ģimenes labklājībā: Jūsu vīram un bērniem taču ir vajadzīga vesela sieva un mamma, vai ne?
• Es ieteiktu plānot izdevumus tā, lai tie vienmēr būtu mazāki par ienākumiem. Respektīvi – lai mēneša atlikums, ievadot visus datus tabulā, nebūtu negatīvs jau plānošanas stadijā. Ja Jūs apsverat iespēju lielākiem izdevumiem piesaistīt, piemēram, uzkrājumus, jau mēneša sākumā ienākumu sadaļā atzīmējiet, kādu summu plānojat izmantot no saviem iekrājumiem.

Sāc plānot savu budžetu arī Tu! Ieskaties un uzzini vairāk ŠEIT!