Jau vairāk kā divus gadus gan savu, gan vecākās meitas Emīlijas dzimšanasdienas nesvinam laiski sēžot pie galda, bet gan dodoties pie dabas krūts.
Nekad jau nesanāk savākties kopā tā pat vien, lai kur aizbrauktu, tamdēļ nolemu - šīs dienas ir ka radītas. Teiksšu atklāti, man nepatīk mana lielā diena. Tā nīkšana pie galda un sarunu uzturēšana un arī , kāmēr meitiņai nav nemaz tik daudz vienaudžu riņķī, lai sarīkotu tādu īstu bērnu ballīti, tāda radu pasēdēšana vien sanāk. Un kāds tad tur bērnam prieks? Tā nu es pastāstīšu , kur jau esam pabijuši.
Pirms diviem gadiem- savā 23. dzimšanas dienā, aizsāku šo tradīciju. Devāmies uz Līgatnes dabas taku. Pirmkārt jau iesaku apbruņoties ar ērtiem apaviem, kā arī šoferītim izpētīt karti un izmantot ekskluzīvu iespēju pāri Gaujai tikt ar plostu. Lai gan bija līdzi rati (mazam ķiparam nav viegli pieveikt visus šos attālumus un trepes), kas bija jācilā pa trepēm- tas radīja lielu jautrību un rosību. Tā pat arī mazā Emīlija izmantoja daudz un dažādus veidus kā pārvietoties. Un protams zvēriņi un skaistā daba. Jauks pārsteigums mūs gaidīja takas noslēgumā- tur bija izveidota neliela pankūku ēstuve. Kā balvu pēc lielā pargājiena mēs visi ēdām tiko ceptas lielās pankūkas.
{smallpic:1}
{smallpic:2}
{smallpic:3}
{smallpic:4}
{smallpic:5}
{smallpic:6}
{smallpic:7}
Ārā ir tik silts- iesaku doties pie dabas!!
Pastāsti arī Tu par vietām, kur esi bijusi tagad pavasarī!
Lai iesūtītu ziņu, spied uz pogas!
Es dzīvoju Līgatnē - un ik pa laiciņam pastaipam ratus pa šīm dabas takām...
Ceram šogad aiziet ar kājām paši...")
Jā, ar ratiem tur grūti pārvietoties, jo vajag spēcīgas vīru rokas, kas cilās ratus augšā un lejā....😀
P.S. Tagad Gaujas pārceltuve - prāmis ir pamatīgi applūdis, to var tikai apskatīt....")")")
TIK foršas tradīcijas! Tā tik turpināt 😀
mēs pagājušajā vasarā bijam arī šeit😀Bet neņēmām līdzi Alisi,jo dzirdējām pirms tam ka tur ir nenormāli daudz trepju un ar ratiem būs grūti.
Cerējām,ka būs arī vairak zvēru,bet nekā...😀