Ar optimismu pret slimību

Dzemdes kakla vēzis- tik nemanāma slimība, ka iespējams, mēs nemaz nezinām, ka kāds tuvs cilvēks mums slimo ar to. Lai aktualizētu šo jautājumu, Māmiņu Klubs visu iepriekšējo nedēļu aptaujā uzdeva jautājumus Tev, lai noskaidrotu informētību sabiedrībā, kā arī noskaidrotu Tavas domas par to, ko teikt un kā rīkoties, ja kāda paziņa ir saslimusi.

1/5 no aptaujātajiem atzina, ka viņu paziņu lokā ir kāda sieviete, kas slimojusi ar dzemdes kakla vēzi. 43% ir pārliecināti, ka viņu draugu un paziņu lokā šādas slimības nav. Un 33% pieļauj iespēju, ka dzemdes kakla vēzis ir arī viņu draugu pulkā, tikai par to nav zināms nekas sīkāk.

Tā var būt kaimiņa sieva, vīra mamma, pašas mamma vai kāda laba draudzene. Atklājot, ka tuvs cilvēks ir slims, gribas saprast, kāpēc šāda problēma ir radusies.. Kā atklāja aptaujātie respondenti, visbiežāk vēzis tika atklāts vēlīnā stadijā vai arī netika taisītas pareizās analīzes. Kā izsargāties? Regulāri doties pie ginekologa uz apskatēm.

Tagad Latvijā ir valsts apmaksāta dzemdes kakla vēža skrīninga programma, kurā var nodot analīzes. Šo iespēju no aptaujātajām sievietēm ir izmantojušas 13%, tāpat 13% ir nodevušas analīzes pēc savas iniciatīvas, bet puse jeb 52% aptaujāto stāsta, ka nav nodevušas analīzes, jo nav saņēmušas šādu uzaicinājumu.

Kas var būt Tavs labākais informators? Tava ginekoloģe, kura Tevi pazīst un zina par Tavu veselības stāvokli, tomēr nereti šīs funkcijas netiek pilnībā pildītas. Kā atzina 52% aptaujāto, ginekoloģe neko nav minējusi par saslimstību ar dzemdes kakla vēzi un iespējamo aizsardzību- regulārām pārbaudēm, skrīnigu un vakcināciju. Tikai 17%, kas ir mazāk par 1/5, ir izrunājušas šo jautājumu. 23% no respondentēm ar optimismu raugās nākotnē un domā, ka noteikti šis jautājums tiks izrunāts.

Tava ļoti laba paziņa ir saslimusi ar dzemdes kakla vēzi. Kā izturēties? Kādu atbalstu sniegt? Ko teikt? Sievietēm, kuras piedalījās aptaujā ir savi ieteikumi, ko teikt un kā rīkoties:

• "Tu esi lieliska, jauka un mīļa! Mēs visi Tev palīdzēsim un atbalstīsim ārstēšanos! Varam sarīkot trako deju vakaru, lai sapurinātos, vai noskatīties kopā kādu filmu, lai kopā paraudātu un pēc tam sapurinātos :)"
• Atbalstītu jebkā- morāli, materiāli, jo jebkurai sievietei šī saslimšana nes līdzi ļoti negatīvas emocijas.
• Atbalstītu morāli, ja nepieciešams arī finansiāli ārstēšanai un mēģinātu iegūt maksimāli daudz informācijas par šo slimību, lai zinātu kā varu palīdzēt!
• Vislabākais atbalsts ir sapratne un paļaušanās, ka palīdzēs profesionāli mediķi un sieviete nebūs viena šajā nelaimē.
• Domāju draudzība no manas puses un teksts „Tu noteikti izveseļosies”.
• Domāju, ka šādā situācijā svarīgākais ir informētība par to kas tas ir, ko darīt, pie kā vērsties. Sarunas ar kompetentu profesionāli palīdzētu.
• Galvenais cilvēku atbalstīt morāli un neļaut viņam sašļukt un padoties. Jāļauj sievietei sajust, ka viņa ir vajadzīga saviem tuvajiem un, ka viņa tiek mīlēta. Mūsu ģimenē par šo slimību runājām ar humora pieskaņu, lai slimajam neuzmāktos drūmas domas un depresija.
• Galvenais ir nepadoties un neļaut, lai slimība uzveic tevi.
  Es nedomāju, ka vajadzētu žēlot , bet gan nodarboties ar patīkamām nodarbēm - dejošanu , peldēšanu , dziedāšanu.
• Galvenais optimistiski noskaņot, jo var taču izārstēt. Atbalsts visvairāk vajadzīgs ārstēšanās laikā. Vislielākais atbalsts ir ģimene, kurai viņa ir vajadzīga.
• Galvenais, ka šo vēzi, laicīgi atklājot, var izārstēt, īpaši, ja tiek atklātas pirmsvēža izmaiņas šūnās (piem., skrīningā). Atbalstot, būtu jāuzsver tieši šis aspekts, ka tā nav nolemtība, bet ārstējama slimība.
• Grūti pateikt, ja saskartos, tad noteikti būtu kopā un atbalstītu cik tas ir iespējas, jo šajā situācijā jebkurš atbalsts ir svarīgs.
• Iespējams, ka palīdzētu tas, ja satiktos ar sievietēm, kurām ir tāda pati problēma, kā arī psihologa palīdzība arī ļoti noderētu.
• Ir grūti atrast vārdus, kā mierināt ar vēzi slimus cilvēkus. Manā radu lokā daudzi ir miruši no vēža (no cita veida). Galvenais palīdzēt cilvēkam nezaudēt cerību un cīnīties kopā ar ārstiem līdz pēdējam.
• Ir jācenšas turpināt dzīve un nepadoties. Jāmeklē atbalsts, jāstāsta par savām bēdām un jāuzklausa citu pieredze.
• Jātic sev.
• Lielākoties ir nepieciešama informācija kur var saņemt palīdzību, kā tas ārstējas, morālu atbalstu.  Mana māmiņa mira no dzemdes kakla vēža un galvenais iemesls tam bija tas, ka tas tika ļoti ielaists - bija bail risināt šo situāciju un kad sāka bija jau par vēlu. Domāju, ka galvenais ir skaidros, informēt un palīdzēt sievietēm nebaidīties risināt šādas situācijas.
• Man ir bijis cits "vēzītis". Un varu teikt, ka šeit ar visu galvenokārt jātiek galā pašam. Un mans vislielākais atbalsts bija vīrs. Citiem apkārtējiem par manu slimību netika stāstīts. Un es arī nemaz negribētu, ka citi mani sāktu žēlot, vai mocīt ar sarunām.
• Man šķiet divi pretēji varianti būtu labi 1) iejūtība, sapratne....2) samierināšanās, pilnīga slimības ignorēšana savstarpējās sarunās, lai nesāktos sevis un citu žēlošana
• Mēģinātu visiem spēkiem uzlabot viņas atlikušo dzīves kvalitāti. Man viņas būtu ļoti žēl..
• Piedāvātu izrunāties, izraudāties, morāli atbalstītu, teiktu, ka jābūt stiprai, dzīve turpinās, sievietes ir stipras-visu var pārdzīvot, īpaši, ja ir bērni.
• Pirmkārt, nekrist izmisumā; otrkārt, nezaudēt cerību un domāt labas domas, jo kā zinām, pozitīvas domas pievelk pozitīvus rezultātus!
• Tāds pats atbalsts, kā jebkura cita ļaundabīga audzēja gadījumā - ka ir iespējas ar to cīnīties. Vienmēr censtos būt līdzās, ja slimojošā vēlētos parunāties, paust savas bažas un vienmēr varētu kopīgi paklusēt, ja runāt negribētu.