Sofijas personīgā pieredze: Dārziņa šausmas

04. Sep 2013, 10:03

Bērnudārzā dēlam nācās atkal vilkt autiņbiksītes, jo audzinātājas negribēja ņemties ar podiņlietām, lai gan viņš bija sasniedzis beidzot kādu jūtamu progresu (privāts dārziņš).

Es ar drebuļiem atceros tos laikus. Nosacījumi un audzinātājas toreiz mums tika šausmīgas!

Nomainot 2 dārziņus 3 mēnešu laikā, es sagatavojos jau darbā rakstīt atlūgumu - bērnu ēdināja, ar ko pagadās, nemainīja viņam autiņbiksītēs, acīs skatoties man meloja, jauktās grupas..

Un vienā jaukā dienā..

Es ar asarām acīs savu stāstu izstāstīju kaimiņienei..

Un pateicos Dievam, ka viņš mani saveda kopā ar tādu brīnišķīgu sievieti - trīs bērnu mammu, kas kļuva par auklīti mūsu dēlam.

Auklītes noteikumi

Nekādu autiņbiksīšu! Tas bija pirmais auklītes noteikums. Viņas ģimenē jau tas viss bija pieredzēts, un arī ar manu dēlu notika momentāli brīnumi - tikām vaļā no autiņbiksītēm gan dienā, gan naktī.

Nakts enurēze

Neskatoties uz progresu un faktu, ka bērniņš pa dienu gāja uz podiņa un darīja visu tur, naktīs izmaiņu nebija. Bērns turpināja čurāt gultiņā un gulēt bez pamošanās. Tiesa, avāriju skaits samazinājās līz 2-3 vienā naktī.

Es iztiku ar plēvi un vairākiem palagiem. Protams, naktī tik un tā skraidīju un apraudzīju bērnu.

Mani novērojumi

Avārijas vairāk gadījās tieši lietainās vai vēsās dienās, un arī tad, kad pirms nakts bērns sadzēries bija tēju vai kādu suli. Nomainījām saldos dzērienus pret tīru ūdeni, turējām bērna kājas siltumā. Un tas jūtami samazināja avāriju skaitu naktī, īpaši ziemas periodā.

Valsts dārziņš

Pēc gada sākām iet parastā dārziņā. Un - bez autiņbiksītēm! Diendusas miegam mums lūdza atnest vienreizlietojamos paladziņus un maiņas pidžamu.

Naktī viss bez pārmaiņām - avārijas atkārtojās. Tiesa, bērns sāka mosties, kad bija apčurājies, un no savas gultas ceļoja uz mūsu gultu. Es automātiski naktīs modos, apraudzīju bērnu, mainīju viņam palagus un atkal gāju gulēt. No rīta es to visu varēju pat neatcerēties.

Mēs nolēmām konsultēties saistībā ar šo problēmu ar savu ģimnes ārstu. Viņa mūs nomierināja, teica, ka tā bieži atgadās, ieteica to, ko mēs jau darījām - mazāk dzert uz nakti, doties uz tualeti pirms miega, turēt kājas siltumā.

Tāpat nodevām arī analīzes, bet nekādas infekcijas netika atrastas.

Turpinājums sekos...