Smagā atgriešanās dārziņā pēc slimošanas

Fejiņa jau sekmīgi bija iejutusies dārziņā, kad sekoja viens slimošanas vilnis pēc otra. Dažbrīd šķita, ka tas nekad nebeigsies, jo ārsti teica – pasēdiet mājās vēl kādas 3 nedēļas. Man pat grūti saskaitīt, cik dienas oktobrī Fejiņa bijusi dārziņā. To skaits ir tik mazs, ka aprēķini jau nojukuši. Vieglāk būtu pateikt, no kura datuma ar mazo sēžam mājās.

Tagad trīs reizes pārspļauju pār plecu, jo sākas atgriešanās bērnudārzā. Tikai pēc ilgstošās slimības tas ir kā vēl viens 1.septembris, kad pie visa jāpierod atkal no jauna. Sākumā jau ar dienas režīmu, jo, slimojot vairākas nedēļas pēc kārtas, bija pagrūti to noturēt grožos, tāpēc Fejiņa ir atgriezusies pie sava kādreizējā gulētiešanas/celšanās režīma, kas viņā bija iesakņojies jau no pirmajām dzīves dienām – iet gulēt vēlu, celties vēlu. Jau bijām šo paradumu salauzuši, bet nu visu sāksim no jauna. Šķiet, ka vakar aizmigu pat ātrāk nekā meita, un labi vien, ka šorīt viņu bija salīdzinoši viegli pamodināt. Toties, lai gan tikai bez dažām dienām divgadniece, viņai jau tagad ir ko teikt par ģērbšanos. Tāpēc pirmais lielais skandāls mums šorīt bija brīdī, kad Fejiņa atteicās vilkt biezo jaku, jo gribējās plāno. Puņķi, asaras pa gaisu, kamēr noteicu – nu, labi, paņemsim līdzi arī plāno jaku, tikai, lūdzu, tagad nerauj nost visu to, ko jau esam saģērbuši mugurā.

Kad tikām ārā pa mājas durvīm, atviegloti nopūtos. Tajā pašā laikā Fejiņa, šķiet, jau prātā skaitļoja, kas nu būs. Un jo tuvāk nācām bērnudārzam, jo pūcīgāka kļuva mana meita. Līdz visbeidzot pie grupiņas durvīm jau iestājās pilnīga histērija. Laiks šajā brīdī laikam sāka skriet divas reizes ātrāk un man šķita, ka darba dienas sākumu birojā esmu nokavējusi jau vismaz divas, ja ne trīs reizes. Mammu nevajag, mammu vajag, uz mammu dusmīga, mammu vajag mīļot. Visam pāri biju nosmērēta ar puņķiem un mans plecs pārvērties par slapju kabatlakatiņu. Taču tad kādā momentā Fejiņa padevās un aizgāja pie citiem bērniem.

Lūk, kāds mūsu atgriešanās rīts bērnudārzā. Adaptācijas periods var sākties no jauna. Tāpēc ļoti ceru, ka slimošans lielākais vilnis būs aiz muguras (naiva es esmu, ne?) un to nevajadzēs piedzīvot atkal un atkal no jauna.