Saulesrūķis- grāmata, kas iekarojusi bērnu sirdis. Intervija ar autori

Saulesrūķis- grāmata, kas iekarojusi bērnu sirdis. Intervija ar autori

09. Jul 2019, 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Jūnija sākumā Māmiņu Kluba vasaras festivāla laikā dienas gaismu ieraudzīja jaunā pasaka par Saulesrūķi. Satikāmies ar grāmatas autori Lāsmu Adamoviču, lai uzdotu dažus jautājumus par to, kā Saulesrūķis tapa un kā viņam klājas. 

Lāsma, kas bija tas, kas pamudināja tevi rakstīt šo pasaku? Vai tā bija iekšēja nepieciešamība izteikties?

Saulesrūķis tapa jau pirms pieciem gadiem un tikai tagad nolēmu nopūst putekļus un dot viņam iespēju ieraudzīt dienas gaismu. Iedvesmas avots, neapšaubāmi, ir manas meitas un Amēlijas prototips ir mana jaunākā atvasīte, kura tolaik bija viņas vecumā.

Vispirms izlasīju Saulesrūķi savām meitenēm, tad dažiem tuvākajiem draugiem, sapratu, ka viņš varētu būt interesants arī citiem, jo vēstījums vienaldzīgu neatstāja nevienu.

Lai grāmata iegūtu tieši tādu veidolu, kāds tas ir, bija jānoiet nedaudz sarežģītāks ceļš kā biju plānojusi. Precīzi zināju dažus pamata uzstādījumus – vēlos, lai pasaka ir ietērpta krāšņās ilustrācijās, tādās, lai bērns, klausoties pasaku, var vērot un iedziļināties savā fantāziju pasaulē, lai uzrunā ne tikai rakstītais teksts, bet arī vizuālais noformējums, kā arī grāmatiņai ir jābūt par pieejamu cenu, lai ikviens bērns var tikt pie savas Saulesrūķa grāmatiņas.

Vai esi apmierināta ar rezultātu? Vai pašai patīk pasaka ar visu tās ietērpu?

Lai grāmata iegūtu esošo ietērpu, bija jāiegulda daudz laika un pūļu pareizā ilustratora atrašanai, kā arī darbs pie katras bildes, lai mākslinieks atainotu precīzu manu ieceri. Jānis Šulcs ar šo ir ticis galā izcili.  Jā, esmu apmierināta ar tās noformējumu. Par rezultātiem gan vēl pāragri spriest, jo rezultāts jau nav tikai nodrukāta skaista grāmata, rezultāts ir tad, kad tā ir nonākusi pie lasītāja - būšu apmierināta brīdī, kad ikviens mazais lasītājs būs ticis pie savas Saulesrūķa grāmatiņas.

Vai tev skolā padevās rakstīt sacerējumus?

Neatminos, ka būtu īpaši izcēlusies ar spilgtiem sacerējumiem, lai gan reizēm bija tēmas, kas aizrāva, tad gan patika rakstīt. Pārsvarā gan bija obligātās tēmas, un viss, kas ir piespiedu kārtā jādara, parasti sajūsmu neizraisa. Matemātika gan man padevās un ar prieku risināju uzdevumus, pat tos, kas nebija uzdoti.

Vai tava šī brīža profesija, nodarbošanās ir saistīta ar bērniem un literatūru?

Profesionālā ziņā gan man nav bijusi saistība ar bērniem un bērnu literatūru. Mārketings un tirdzniecības mārketings ir tas, ko esmu darījusi un daru visu savu darba mūžu.

Kas ir tās lietas, kam tu gribēji pievērst uzmanību, rakstot pasaku, jeb, kāda ir tā ziņa, ko gribēji bērniem un, pieļauju, viņu vecākiem nodot?

Vēlējos pievērst uzmanību dzīves pamatvērtībām – ģimenei, rūpēm par vidi, kurā dzīvojam, ticību labajam un tam, ka brīnumi notiek. Ikdienas steigā reizēm aizmirstam, kas ir svarīgākais. Galvenais mērķis bija radīt grāmatu ar krāšņām ilustrācijām un interesantu saturu.

Kāpēc izvēlējies rakstīt tieši pasaku, ne stāstu vai romānu?

Esmu uzrakstījusi arī vairākus stāstus, tie gan ir pieaugušajai auditorijai, bet pagaidām tiem nav pienācis laiks parādīties publiskā vidē, pārāk negatavi. Neesmu rakstniece, tāpēc ir vēl atsevišķas nianses, pie kurām jāpiestrādā un jāuzlabo, lai lasītāji varētu baudīt tos gan saturiski saistošus, gan arī atbilstoši literāri noformētus. Līdz romānam gan vēl jāpaaug.

Vai Saulesrūķa uzrakstīšana aizņēma ilgu laiku?

Pati pasakas uzrakstīšana nebija ilga, lielāko laika daļu aizņēma pareizā ilustratora un iespiedēja atrašana, visu formalitāšu nokārtošana, dažādu aktivitāšu plānošana un realizēšana, lai tā veiksmīgi nonāk grāmatnīcās un pie mazā lasītāja.

Vai varam gaidīt vēl kādu pasaku vai šīs turpinājumu?

Jā, esmu iecerējusi jau nākamos Saulesrūķa piedzīvojumus, bet par to plašāk stāstīšu citā reizē, vēl ir par ātru solīt noteiktus termiņus.

Zinot to, ka tev pašai ir savs uzņēmums un darbs prasa daudz laika, pa kuru laiku tu raksti un organizē Saulesrūķa grāmatas aktivitātes?

Es to daru brīvajā laikā, uztveru kā aizraušanos, kā hobiju. Piemēram, Māmiņu Kluba festivāls norisinājās sestdienā, kur Saulesrūķis pirmo reizi ieraudzīja dienas gaismu. Es arī Saulesrūķa tērpā viesojos grāmatnīcās, lai pati satiktu mazos lasītājus, tas arī notiek brīvdienās. Tad lasītājiem ir iespēja nopirkt grāmatiņu ar individuālu autores veltījumu. Redzot prieku mazajās actiņās, saprotu, ka viss šis nebija veltīgi un rada gandarījuma sajūtu, stimulu virzīties tālāk. 20.jūlijā būšu Alfā un 27.jūlijā Spicē Jāņa Rozes veikalos.

Esmu ārkārtīgi pateicīga par Māmiņu Kluba iedrošinājumu sasparoties un pagūt grāmatiņu nodrukāt līdz vasaras festivālam, tieši tur ieguvu pirmās atsauksmes no bērniem, viņu vecākiem, un pārliecību Saulesrūķim turpināt droši soļot tālāk, turpināt iesākto.

Saulesrūķis ir mūsdienīgs un viņam pat ir sava Facebook lapa un priecāsies par ikvienu sekotāju. Tā arī ir vietne, kur varu iegūt lasītāju atsauksmes. Tur arī var iepazīties ar visiem jaunumiem, Saulesrūķa aktivitātēm, kā arī ik pa laikam var piedalīties konkursos. www.facebook.com/saulesrukis

Paldies par veltīto laiku un  novēlam Saulesrūķim radošu attīstību!

Paldies!