Rotaļlietu kolekcija – prieks bērnam, bet drauds maciņam

Madarai ir 5 gadi, un pēdējos divus gadus mums nav sāpējusi galva par to, ko viņai uzdāvināt svētkos – viņa vienmēr priecājās par My Little Pony ponijiem.

Viss sākās pavisam vienkārši un nevainīgi, kad kādas ciemošanās laikā mana kolēģe meitai uzdāvināja vienu mazu zirdziņu. Es par šo poniju sēriju, taisnību sakot, neko nebiju dzirdējusi, bet nu ponijs smuks un zinu, ka Madarai zirgi patīk, tāpēc veikalā, rotaļlietu plauktiem garām ejot, pievērsu lielāku uzmanību, kur šādus smukumus var atrast. Paiet garām nevarēju, vesels plaukts veltīts poniju sērijai! Nenoliegšu, arī mani fascinē zirgi, tāpēc ar aizrautību iegādājos draudziņu jau esošajai ‘Lapiņai’. Piezīme: ja nu vēl kāds nezina, tad katram ponijam ir savs vārdiņš, atkarībā no zīmītes uz viņa gurna. Cenu gan piefiksēju tikai pie kases, bet bija jau par vēlu, tas ritenis jau bija iegriezts…

Pamazām meitas interese attīstījās, un katru reizi, ejot cauri veikalam, viņa pieskrēja pie poniju plaukta un kārtīgi pētīja tā saturu. Poniji tikai ņemti blakus gultā, līdzi uz dārziņu un visur citur, kur devāmies. Tika doti arī mājieni – es gribētu šo princesi; paskaties, man vēl nav poniju skoliņa; vai es dzimšanas dienā dabūšu kāzu pili? Mēs ar vīru domājām, ka kaut kādā brīdī viņai tas viss apniks, tomēr jāatzīst, ka ir liels atvieglojums, ja zini, ko bērnam uzdāvināt tādu, lai viņa būtu tiešām sajūsmā. :)

Situācija kļuva nopietnāka brīdī, kad sākās mūsu ķibeles ar zobu labošanu (par to var palasīties šeit). Poniji kļuva par ‘kukuli’, lai pierunātu Madaru atvērt muti un ļaut jaukajai zobu dakterītei tur parušināties. Poniju skaits mājās strauji auga, bet mūsu maka saturs diltin dila. O, jā, šo es nepieminēju – katrs ponijs izmaksāja vidēji 5 Ls, par visiem viņu aksesuāriem, transporta līdzekļiem un arhitektoniskajiem veidojumiem nemaz nerunājot. Dažreiz ar vīru smējāmies, ka šī poniju kolekcija jāglabā seifā, jo tur ir vesels kapitāls. :)

Kā zināms, pastāvēs, kas mainīsies. Arī rotaļlietu ražotāji to zina, un, sekojot modei, sāka ražot ponijmeitenes. Tās nāca tieši laikā, jo visi poniji mums jau bija, izņemot princesi Selesti, kuru nu vairs nekur nevaru atrast. Līdzvērtīgi izmēru atšķirībai, arī cenas bija krietni augstākas, tomēr ar zobiem nu jau bijām tikuši galā, tā ka atlika tikai svētki. Iegādājāmies daļu šo meiteņu, bet sāku novērot, ka Madara ar ponijiem spēlējas aizvien retāk. Arī veikalā pie poniju plaukta viņa vairs nepavada tik daudz laika, bet vairāk sāk skatīties uz Monster High lellēm. Vai tas nozīmē, ka poniju ērai būs gals?

Lai nu kā, bet man patika iepriecināt Madaru ar kārtējo mazo poniju vai garkājaino ponijmeiteni. Manuprāt, savā ziņā pieķeršanās šai sērijai norādīja uz stabilitāti viņas interesēs un pārliecību par to, ko viņa vēlas. :)

Vai arī jūsu bērniem ir interese kolekcionēt kādas konkrētas rotaļlietas? Vai es šāvu pār strīpu, ieguldot milzu kapitālu rotaļlietās? :)