Pirmā mīlestība jau bērnudārzā?

Pirmā mīlestība - daži bērni visai uzstājīgi vēlas precēt savus vecākus, precīzāk, puikas - savu mammu, bet meitas - tēti. Citi, parasti bērnudārza laikā , piedzīvo ļoti nopietnu patikšanu pret kādu grupas biedru, vēl citi - pamēģina bučoties un šīs, pirmās bučiņas visu mūžu atceras kā aizkustinošus un nozīmīgus savas dzīves mirkļus.

Mīlestības jūtas, pirmkārt, nāk jau no pašiem vecākiem un viņu attieksmes. Ja vecāki ir apmierināti ar savu ķermeni, mīl sevi un ciena savu partneri, tad arī bērns iemācīsies mīlēt. Kā piebilst bērnu psihiatrs Gunārs Trimda, grūtniecības laikā svarīgi ir gaidīt bērniņu, nevis konkrēta dzimuma pārstāvi, jo, ja ārstu minējumi bijuši kļūdaini un piedzimts cita dzimuma bērniņš kā solīts, tad vecāki, visbiežāk tēvi, ir vīlušies un tas atsaucas arī uz attiecībām ar bērnu, jo bērns jūt, ka kaut kas vecāku attieksmē nav tā, kā vajadzētu.

Mīlestības attīstības stadijas bērnam

Līdz skolas vecumam bērni izdzīvo dažādas mīlestības attīstības stadijas, kas ir ņemta par pamatu no Freida teorijas. Katrā stadijā ir kādi konkrēti priekšnoteikumi, kas ietekmē bērna turpmākās īpašības un spēju mīlēt.

Orālā stadija (no piedzimšanas līdz 1,5 gadam). Šajā stadijā bērns visbiežāk zīž māmiņas krūti un/ vai knupīti. Tātad mīlestība iet caur muti, jo mute šajā vecumā ir orgāns, kurā ir reflektogēnā zona. Tātad, zīžot pupu, knupīti vai sūkājot pirkstiņu, bērns kairina mutes gļotādu un šādā veidā var iegūt labsajūtu. Ja runā par krūts barošanu, tad svarīgi būtu atrast zelta vidusceļu- ne pārāk uzspiest krūti mazulim un sniegt tad, kad viņš to vēlas.

Šajā posmā veidojas uzticēšanās un neuzticēšanās, jo mazulis saņem to, ko mamma iedod vai neiedod.

Anālā stadija (līdz 3 gadu vecumam). Bērns līdz 3 gadu vecumam ir iemācījies iet uz podiņa. Sakarā ar podiņmācību vecāki var izjust dažādas grūtības un mēģina dažādos veidos panākt, lai mazulis savas vajadzības nokārto tieši podiņā. Bērnu psihiatrs novērojis, ka pārāk agra, pārāk vēla, autoratīva radināšana uz podiņu vēlākā dzīvē var radīt dažādas īpatnības. Kādas? Piemēram, ja bērns ar varu tiek spiests iet uz podiņa, rezultātā viņš izaug par hiperpareizu, kontrolējošu, spītīgu personību, kas nespēj atklāties otram cilvēkiem, sniegt un saņemt mīlestību.

Falliskā stadija (no 4 līdz 5 gadiem). Uz šo vecumu var attiecināt sengrieķu mītu par Edipu, kur Edips nogalina savu tēvu, apprec savu māti, nezinādams par to. Šajā vecumā bērnam ir svarīgi identificēties ar sava dzimuma vecāku un sajust, vai viņš ir zēns vai meitene. Šajā vecumā svarīgas arī mātes un tēva izjūtas- vai tēvs un māte izjūt sevi kā konkrētā dzimuma pārstāvi. Tas ir pilnīgi normāli, ja dēls savai mammai saka: „Mammu, es Tevi precēšu!” Bērnu nekādā gadījumā nevajadzētu atgrūst, bet pastāstīt, ka bērns tiek mīlēts un vecāki ir vecāki, nevis viņa mīļākie. Lai bērns vieglāk pieņemtu savu dzimumu, vecākiem būtu jāparāda un jāuzsver īpašības, kas raksturīgas konkrētam dzimumam. Piemēram, meitenei ne tikai mamma, bet arī tētis var teikt: „Cik Tu labi izskaties, cik Tu esi attapīga, gudra utt.”. Akceptējot sievišķību, meitene jutīs, ka arī viņa ir vērtība un tiks pāri šim kompleksam.

Latentā stadija (skolas pirmie gadi). Šajā posmā meitenes parasti ir salīdzinoši mierīgākas kā puiši. Meitenes ir emocionālas un izrāda emocijas, bet puikas mīlestību šajā laikā it kā „aizvieto” ar dažādiem sporta veidiem, dažādām aktivitātēm.

Biežāk uzdotie jautājumi par mīlestību bērnībā

Ja bērnu audzina vientuļā māmiņa

Bērnam ir jābūt diviem vecākiem. Ja ģimenē tā nav, tad māmiņai jāpilda dubultas funkcijas- gan mātes, gan tēva. Gunārs Trimda vientuļajām māmiņām iesaka vairāk padomāt par sevi, darīt lietas, kas patīk, un neveltīt visu mīlestību un enerģiju tikai bērnam, jo tas veicina patoloģiskās nabassaites izveidošanos, kas apgrūtina bērna došanos uz bērnudārzu, skolu, vēlāk dzīvē atrast darbu. Jā, māmiņai jāsniedz drošība sajūta bērnam, bet jādod arī brīvība, lai bērns varētu darboties un attīstīties kā personība.

Ja bērnam ir 4-5 gadi un viņš neizrāda vēlmi precēt mammu/ tēti, vai tas ir normāli?

Vairāk vai mazāk mīlestību izrāda visi bērni, bet katrs to var darīt atšķirīgi, jo atšķirīgi ir arī bērnu temperamenti. 

Vai bērna klātbūtnē var izrādīt intīmas jūtas pret partneri?

Ja runā par kailumu, tad jāskatās, kā paši vecāki jūtas. Ja viņi jūtas komfortabli, tad tas varētu būt normāli. Arī pirtī un peldēties var iet kaili.

Bērnam noteikti ir jāredz, kā vecāki viens otru samīļo, noskūpsta. Reizēm tētis var atļauties iekniebt mammai dibenā, bet neko vairāk. Attiecībām jābūt koķetām un lai bērns redz, ka divu cilvēku mīlestība ir normāla. Ja ģimenē ir vieni vienīgi strīdi, arī turpmāk šie bērni nespēj veidot attiecības, jo nezina, kā pietuvoties un ko darīt. Bērni nevar iemācīties kaut ko, ko viņi nav redzējuši.

Cik nopietni uztvert pirmo mīlestību bērnudārzā?

Gunārs Trimda uzskata, ka par bērnudārza mīlestību īpaši nevajadzētu satraukties, bet vienkārši vērot, kas notiek tālāk un kā viss attīstās. Ja dēls atnāk mājās un saka, ka precēs Anniņu vai Ilzīti, vecākiem vajadzētu mēģināt uzzināt ko vairāk, uzdodot jautājumus- kas tā ir par meiteni, kādas īpašības patīk, kas šajā meitenē nepatīk. Tas vecākos rada priekšstatu par bērna vērtībām un simpātijām.

Cik daudz bērnudārza attiecībās ir seksualitāte? Bērni bučojas, zina vārdu „sekss”.

Tā vairāk ir vajadzība izzināt pasauli un interese par pretējo dzimumu tiek saistīta ar interesi par to, kā nav pašam. Tas viss ir pieņemami, bet vecākiem vajadzētu stāstīt, ka dzimumorgānus aiztikt nedrīkst citi cilvēki, izņemot sevi pašu, mammu, tēti un ārstu.

Vai pašapmierināšanās 4 gados ir normāla?

Pats galvenais- vecākiem nevajadzētu reaģēt pārāk asi un mēģināt novērst domas uz citām aktivitātēm. Ja pašapmierināšanās notiek publiskā vietā, tad nevajadzētu bērnu kaunināt vai dusmoties. Jo vairāk citu aktivitāšu, jo vairāk tiks novirzītas domas un bērns ar to nodarbosies retāk.

Kā sadziedēt salauzto bērna sirdi?

Tā kā arī ne vienmēr dzīvē rodas abpusējas simpātijas starp pieaugušajiem, tad arī starp bērniem var nerasties simpātijas. Ja bērns jūtas sāpināts par atraidījumu, vecākiem vajadzētu izrunāties un nodarbināt viņu citās aktivitātēs, piemēram, baseins, kino, pulciņi, jo bērnudārza laikā šīs sāpes ātrāk aizmirstas. Vecākiem jābūt klāt, jābūt emocionāli atvērtiem un jāstāsta, ka dzīvē tā notiek, jo ne vienmēr ir abpusējas attiecības. Ja izrunāšanās nenotiek, bērns noslēdzas un nevienam nestāsta.

Kristīne Damškalne, www.maminuklubs.lv

Kad Tavam bērnam parādījās pirmā mīlestība bērnu dārzā?