Kā ēdiens var ietekmēt bērna slapināšanu gultā

Kā ēdiens var ietekmēt bērna slapināšanu gultā

26. Jul 2015, 00:02 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Bērniem un ēdienam ir interesanta saikne. Piemēram, viņi var šonedēļ ēst ko tādu, ko nākamajā nedēļā pat neaiztiks vai viņi var izlemt, ka dārzeņi vairs nekad nenokļūs viņu mutē. 

Sekošana līdz bērna svārstīgajiem ēšanas paradumi ir pietiekams izaicinājums vecākiem un reizēm ēdiens, ko ēd Tavs bērns, var būt saistīts ar to, vai viņš nakti izgulēs sauss vai nē.

Saiknes atklāšana

Karīna, 4 bērnu māmiņa, tic, ka ēdiens ietekmē viņas 8 gadīgā dēla spēju nakti izgulēt sausam. „Esmu ievērojusi saikni, atkarībā no tā, kādu ēdienu viņš ir ēdis, bet tā nav īpaši izteikta,”stāsta Karīna. „Esmu atklājusi, ka manam dēlam ar urīna saturēšanu veicas labāk, kad viņa ēdienkartē ir mazāk apstrādātas pārtikas un vairāk dzelzs.” Tādi ēdieni kā gaļa un zaļo lapu dārzeņi, piemēram, brokoļi, spināti un citi zaļumi, ir bagāti ar dzelzi.

Minesotas Universitātes praktizējošā pediatrijas māsa Anne Boiskleira- Faheja arī uzskata, ka šāda saikne var eksistēt – dažiem bērniem. „Daži bērni, kuri slapina gultā, tiešām var iegūt, ierobežojot viņa ēdienkarti,” saka Boiskleira – Faheja. „Tomēr citiem bērniem nē. Slapināšanu gultā izraisa vairāki faktori un ēdienkarte ir viens no tiem.”

Pēc grāmatas „Pabarots: Saprast, kā ēdiens ietekmē Tavu bērnu un ko Tu vari darīt lietas labā” (Random House Australia, 2003) autores Sjū Dengates domām kāda ēdiena nepanesamība var palielināt iespējamību, ka bērns slapinās gultā. „Man vienmēr ir paticis atšķirt īstu ēdiena alerģiju – ātru reakciju uz ēdiena proteīniem, kas ietver niezi un uztūkumu – un ēdiena nepanesamību, kas ir aizkavēta reakcija uz ķīmiskām vielām ēdienā,” viņa saka. „Tā ir ēdiena nepanesamība, kas ietekmē slapināšanu gultā. Jāpiebilst, ka ēdiena nepiemērotība ir daudz biežāka nekā ēdiena alerģija, tomēr tā ir daudz grūtāk atklājama.”

Ēdiena nepanesamība ģimenēs visbiežāk iedzimst. Tomēr Dengate stāsta: „Mēs zinām, ka visi bērni ir atšķirīgi – dažus (bērnus, kuri slapina gultā) ietekmē konservanti un ķīmiskās krāsvielas.”

Meklējot vainīgos

Tātad kā Tu vari pateikt, kurš ēdiens ietekmē Tava bērna slapināšanu gultā? Pēc Boiskleiras – Fahejas vārdiem, vecākiem vajadzētu stingrāk uzraudzīt šādus produktus: kofeīns, gāzētus dzērienus, citrusaugļus, šokolādi un papildus C vitamīna devu.

Šie ēdieni palielina urīna daudzumu, ko ķermenis saražo, līdz ar to padarot bērnam grūtāku uzdevumu izturēt nakti sausam. Protams, iemesli slapināšanai gultā var būt dažādi, tāpēc pat tad, ja šis ēdiens nav kā galvenais izraisītājs, tam var būt daļēja loma.

Papildus kofeīna, šokolādei un gāzētiem dzērieniem, Dengate iesaka vecākiem pamēģināt dažādu maizi. Dengate veica pētījumu, kas tika publicēts Pediatru un bērnu veselības žurnālā par konservantu ietekmi uz bērnu uzvedību, kas visai plaši tiek lietots maizes ražošanā. Viņa atklāja, ka bērniem viņas pētījumā uzlabojās enurēzes rādītāji, kad no ēdienkartes tika izslēgtas piedevas, un dažiem no viņiem slapināšana gultā atgriezās, kad viņi atkal ēda maizi, kura satur konservantus.

Vecākiem, kuri vēlas izmēģināt diētas pieeju, var teikt, ka daži pamanīs izmaiņas tikai nomainot maizi un dzērienus. „Tas nozīmē tādas maizes lietošanu, kur nav kalcija piedevas, kas savukārt var nozīmēt, ka jāiegādājas būs speciālas šķirnes maizes, piemēram, franču vai itāļu. Ja runā par šķidruma uzņemšanu, tad vecākiem būs jāmudina bērnu dzert ūdeni, nevis sulu, pienu vai limonādi.”

Pēc  Dengates vārdiem, arī piena produktiem, piemēram, pienam, ir tendence kairināt urīnpūsli, izraisot slapināšanu gultā. Tieši tāpēc daudziem bērniem ir nediagnostizēta piena nepanesamība. Dengate uzskata, ka tiem vajadzētu būt pirmajiem produktiem, kas tiek testēti reizē ar ēdiena krāsvielām un piedevām.

Izslēgšanas diētas

Labākais veids, kā precīzi noteikt, kurš ēdiens izraisa problēmu, ir veikt trīs nedēļu izslēgšanas diētu, izņemot no bērna ēdienkartes visus ēdienus, kas varētu ietekmēt viņa slapināšanu gultā. Šādā gadījumā Tu vari pakāpeniski atkal iepazīstināt bērnu ar jaunajiem produktiem, atkal ieviešot tos ēdienkartē un atrodot īsto vaininieku. Tomēr pirms ikvienām izmaiņām bērna ēdienkartē, nepieciešams konsultēties ar bērna ārstu.

Viena  no svarīgākajām lietām, ko vajadzētu atcerēties, ir tā, ka lielākā daļa bērnības nakts slapināšana gultā ir daļa no bērna fiziskās attīstības un nobriešanas. Lai gan ēdienam var būt ietekme uz to, cik bieži Tavs bērns naktī slapina gultā, tomēr izmaiņas ēdienkartē pilnībā neatrisinās problēmu.

Sapratne, mīlestība un laiks ir visefektīvākie ieroči pret nakts enurēzi.


20121128173408-44521.jpg