Ekrānlaiks – draugs vai izaicinājums bērna attīstībā?

Mūsdienu bērni piedzimst pasaulē, kur viedierīces, televizori un planšetes ir ikdienas sastāvdaļa. Kā ekrānlaiks ietekmē bērna attīstību?

Simona Dimanta, bērnu uzvedības un attīstības speciāliste, uzsver, ka pirmie trīs dzīves gadi ir visjutīgākais periods bērna attīstībā. Šajā laikā bērna smadzenes aug un nobriest neticami strauji, tādēļ tieši šis posms ir izšķirošs valodas, domāšanas un emociju regulācijas attīstībā. “Ja bērns šajā vecuma posmā pavada laiku pie ekrāniem, tas nozīmē, ka viņš šo laiku nepavada kustībā, rotaļās, kļūdoties un mācoties. Tāpēc ekrāni šajā vecumā būtu pilnībā jāizslēdz,” skaidro speciāliste.

Īpaši kaitīga ir pasīvā ekrānu lietošana, kad televizors darbojas fonā un bērns it kā neskatās, taču skaņas un vizuālie stimuli pastāvīgi ietekmē viņa uztveri. Šāda pieredze, kā norāda speciāliste, atstāj negatīvu efektu nākotnē uz valodas, kognitīvo un emociju regulāciju.

Svarīgi jau tagad aizdomāties par laiku, ko bērni pavada pie ekrāniem, jo nākotnē vecākiem pēc tam pašiem būs vieglāk. Pretējā gadījumā var nākties risināt daudzas problēmas, kas prasīs gan laiku, gan mentālos resursus.

Protams, pilnībā izvairīties no ekrāniem mūsdienās ir grūti, un bērnu uzvedības un attīstības speciāliste Simona Dimanta to labi izprot. “Es saprotu, cik ārkārtīgi sarežģīti ir visu laiku sekot līdzi bērnam, tomēr, ja izvēlas ekrānus, par to ir jārunā – ko tu skaties, kas tā bija par multeni,” rekomendē speciāliste, piebilstot, ka mijiedarbību ar bērnu varam izmantot kā sava veida mācību resursu, lai palīdzētu attīstīties.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem:

• bērniem līdz 3 gadu vecumam – 0 minūtes ekrānlaika dienā,
• no 3 gadiem līdz skolas vecumam – līdz 1 stundai, maksimums 2 stundas dienā,
• skolas vecumā – ap 3 stundām, no kurām 1 stunda paredzēta mācībām, bet pārējais laiks – brīvā laika aktivitātēm.

Simona Dimanta uzsver, ka vecākiem pie bērnu ekrānu laika būtu īpaši jāpiedomā, jo šobrīd redzam, ka kritiski ir sarukusi bērnu valodas attīstība: “Lai gan vecākiem būtu jāsaprot 90% no tā, ko saka trīsgadnieks, redzam, ka ļoti daudziem bērniem trīs gadu vecumā nav spējas brīvi izteikties. Latvijā tas ir kritiski.” Ja bērns neprot valodu, neprot izteikties, viņam ir emociju regulācijas grūtības, problēmas socializēties, tāpat arī nākotnē turpmākajā dzīvē var attīstīties cita veida grūtības.