Brāļi un māsas: Kā izvairīties no greizsirdības? 5 ieteikumi

Brāļi un māsas: Kā izvairīties no greizsirdības? 5 ieteikumi

12. Aug 00:00 Māmiņu klubs Māmiņu klubs

Daudzi no mums ir personīgi pazīstami ar cilvēkiem, kas vispār neuztur komunikāciju ar saviem brāļiem un māsām, un dažkārt pie vainas ir bērnu dienu aizvainojums, atceroties, ka kaut kad sen bija sajūta "mamma mīlēja vairāk viņu, nekā mani". Ne visiem izdodas piepildīt savu kā vecāku sapņus par to, ka bērni kā liela un draudzīga ģimene pie liela svētku galda vienmēr ar prieku uzturēs sarunas, dalīsies priekos un bēdās. Kā lai vecāki palīdz bērniem sadraudzēties un izaugt par patiešām tuviem cilvēkiem? 

Kad ģimenē piedzimst pirmais bērniņš, visa ģimenes un apkārtējo mīlestība tiek viņam. Kad piedzimst otrais bērniņš, un tad trešais, ceturtais... viss mainās. Vecāki var vienādi spēcīgi mīlēt visus savus bērnus, un tomēr - katru viņi mīl citādāk, vienmēr vēloties, lai viņu meitas un dēli viens otram būtu atbalsts ne tikai bērnībā, bet arī pēc 20 gadiem.

Bet te vecākais bērns kareivīgi aizstāv savas robežas, lai arī runa ir tikai par vienu rotaļlietu plauktu. Mazais ņem visu, kas reiz dāvināts vecākajam, un sākas cīņa ne vien par rotaļlietām un našķiem. Tā ir cīņa par vecāku uzmanību.

Brāļu un māsu attiecības ir sarežģīts jūtu kokteilis, kura sastāvdaļas ir: mīlestība, konkurence, cīņa par personīgo platību, skaudība un arī greizsirdība. Tai pat laikā, pateicoties viens otram, bērni ģimenē mācās konfliktēt un vienoties, piekāpties un nedarīt visu tikai savās interesēs, apzināties savu unikalitāti, un izprast līdzības ar citiem. Būt pašam par sevi, un būt daļai no komandas. Aizstāvēt savus tuvākos, ieņet savu vietu, un jāsaka - spēlēt savu īpašo lomu ģimenē.

Kā izvairīties no greizsirdības starp bērniem, palīdzot viņiem saglabāt siltas attiecības ilgu gadu garumā?

Atrodiet laiku komunikācijai ar katru no bērniem. Lai bērni būtu draudzīgi, viņiem nav vienmēr un visur jābūt kopā. Regulāri, lai gan tas var neizdoties pārāk bieži, jāorganizē laiks, ko pavadīt ar katru no bērniem. Jāizprot katra bērna domas, jāļauj viņam sajusties kā vērtīgai, atsevišķai personībai, nevis tikai daļai no ģimenes bērniem. Padomājiet par to, kas katram no bērniem interesē un patīk. Iesaistiet katru no viņiem atsevišķi kādā kopīgā darbiņā. Atrodiet laiku, lai pabūtu ar katru no viņiem. Tā var būt pīrādziņu cepšana, pīlīšu barošana, izbrauciens ar velosipēdiem, izstādes apmeklēšana - jebkas, atkarībā no tā, kas patīk un interesē katram no jūsu bērniem.

Nespiediet vienmēr dalīties. Sakot, ka bērnam vienmēr puse no šokolādītes jāatdod māsai, vai arī sakot, ka "ar tavu lellīti, ko māsa nupat paņēma, nekas nenotiks", vecāki vien saasina skopuma problēmu. Tāpat kā pieaugušajam, arī bērnam ir reāli jāpieder kaut kam, kas ir tikai viņa īpašums. Ja kaut kas ir pirkts vai dāvināts tieši viņam, tas pieder viņam. Jāciena ir viņa tiesības uz savu īpašumu. Ja bērnam vienmēr spiež dalīties, viņā iekšā aug pretošanās, netaisnības sajūta un vēlme nākošreiz savas lietas slēpt un vēl vairāk sargāt.

Labāk biežāk paslavēt bērna iniciatīvu dalīties. Ja bērns padalās ar šokolādi, izrādiet prieku par to. Ja lielā māsa ļauj mazajai ar viņas lelli parotaļāties, paslavējiet viņu.

Svarīgi, lai katram bērnam būtu ne tikai sava personīgā platība, kurā neviens bez viņa atļaujas neko nevar ņemt. Līdzīgi kā mammas kosmētikas maciņš. To taču nedrīkst katrs aiztikt? Bērnam tā var būt dārgumu lādīte, kāds īpašs plauktiņš, ko tiešām neviens nedrīkst aiztikt, ja vien bērns pats to nav ļāvis. Tas palīdzēs tikt galā ar spriedzi attiecībās vienam pret otru.

Pozitīvā vajadzīgās uzvedības veicināšana. Kad bērni draudzīgi rotaļājas, sporto, palīdz vecākiem mājas darbiņos, paslavējiet viņus, paglāstiet, apskaujiet, pasakiet ko jauku. Var izmantot gan tiešu paslavēšanu, gan arī netiešu. Tiešā veidā pateikt, ka priecājies par bērnu draudzību, var mazākiem bērniem, vecākiem bērniem patiks arī netiešā veidā ne tikai dzirdētas, bet arī ar aci pamanāmas jūsu sajūtas. Viņi sapratīs un jutīs, ka priecājaties.


"Vienas laivas" princips. Lai kā vecākiem negribētos, bērni bieži un arī skaļi konfliktē, īpaši, ja viņu vecuma starpība nav pārāk liela. Viņiem var pārklāties daudz interešu. Izturieties pret to mierīgi. Vecāku uzdevums ir iemācīt bērniem konstruktīvi risināt konfliktus, nevis uzņemties par tiesnesi.

Nemeklējiet vainīgos, novērsiet viņu domas no konflikta, piedāvājot vienoties, padarot kopā kaut ko, kas interesēs vairākumam.

Par bērniem, viņiem dzirdot, stāstiet tikai labus stāstus. Mēs visi saviem bērniem stāstam par citiem bērniem, dažkārt vakaros apspriežamies ar otro pusīti par to, kā bērniem gājis, un dažkārt par saviem bērniem stāstam arī vecmāmiņām, draudzenēm un kaimiņienēm. Tādiem stāstiem ir milzīga spēja stiprināt brāļu un māsu draudzību. Svarīgi nav paši stāsti, bet tas, kā mēs šos stāstus pasniedzam. Pēc iespējas biežāk jāstāsta par pozitīviem gadījumiem ģimenē. Jo vairāk šādus stāstus dzird bērni, jo ātrāk viņi saprot, cik labi, ka viņi ir vairāki bērni ģimenē. Viņi arī katrs sevi sāk uztvert citādāk. Kļūst rūpīgāki viens pret otru.

Lai arī jūsu ģimenē ienāk draudzība uz palikšanu!