Ralfa Dāvja onkulis Mārtiņš.
{pic:1}
Vēlos pastāstīt par savu onkuli Mārtiņu,viņš ir mammas brālis.
Man tagad jau ir 7 mēneši, bet savu tēti neesmu redzējis,bet tas nekas, jo man pietiek ar onkuli.Kad biju maziņāks, tad onkulis mani sauca par Dusmīgo, jo vienmēr, kad dzirdēju viņa balsi , man bija saraukta pierīte.
Tagad jau mēs esam labi draugi un mani sauc par lielo Puiku. Viņš atļauj sevi raustīt aiz bārdas un smīdina mani ļoti.Kad mamma netiek ar mani galā, pietiek tikai ienākt istabā Mārtiņam, kad es jau smaidu. Tagad man tiek mācītas dažādas skaņas, bet vēlak jau visu kaut ko citu mācīs. Viņš jau teica, ka tad, kad paaugšos, tad mani samācīs visu ko labo un slikto.
Tas nekas, ka nav tēta, bet es jau tagad esmu pilns mīlestības un laimīgs par to, ka man ir tik mīļš cilvēks blakus.
Māmiņa Baiba Kalniņa
Cik jauks stāstinjsh!!!
Onkulis ir malacītis, ka pavada laiku ar mazo, tas ir liels atbalsts!!!!
😀😀😀
Rita123 Paldies paldies
Bučas mazjam Ralfam un sveicieni mammai😉
Paveicas Ralfam ar onkuli!