Mans gaidību laiks.Ak, skaistās atmiņas!

06. Apr 2011, 17:37

Nolēmu pakavēties atmiņās savā gaidību laikā. Tā kā tad neko nepierakstīju, tad tagad, kad ir pagājis 1,5 mēneši kopš man ir Aleksandra, nolēmu īsumā aprakstīt viņas gaidīšanas laiku.

Viss sākās kādu laiku pēc tam, kad piedzima mana pirmā meita Emīlija, vīriņš sāka izrādīt manāmu interesi par vēl kādu bēbīti; es sākumā ļoti pretojos, jo pirmais gads ar Emmu man bija ļoti, ļoti grūts. Bet kaut kā laiks gāja, vīrs tik stāstīja un stāstīja, cik jauki, ja ir divi bērni, tad nu beigās arī ņēmu un piekāpos.

Tad nu sākām ķerties klāt pie „darba”, jāsaka, ka man paveicies un abus bērnus ieņēmām ar pirmo reizi.

Kad divas strīpiņas testā bija klāt, tad sākās 9 mēnešu gaidīšanas laiks. Jāsaka, ka man ļoti, ļoti patika būt pingai, ļoti patika mans puncis, un smējos, ka es būtu ar mieru kā ziloņmāte nēsāt bērnus arī 2 gadus :)

Ļoti gaidījām kopā ar vīru katru vizīti un katru USG,.

Satraucošs bija brīdis, kad uzzinājām, ko gaidām, jo bija doma, ka varbūt būs brālītis, arī vīriņš gribēja puisīti, bet mēs laikam esam meitu vecāki, un kā ome saka, mums meitas ļoti labi sanāk. Arī visas mantas un drēbes bija palikušas no Emīlijas, tā, ka gandrīz neko nevajadzēja iegādāties.

Tā nu lēnām bēbītis auga, laiks gāja nežēlīgi ātri un pēc 41. nedēļas ar astīti pienāca 30.aprīlis... Bet stāsts par manām dzemdībām jau ir cits stāsts...