Ķermeņa masāža
25.05 14:30-15:30
Brīvo vietu skaits: 1
Mēs pieaugušie labi saprotam, ka dzīvē varam uzvarēt, bet dažkārt nākas arī zaudēt. Tomēr nereti mums ar to ir grūti samierināties. Tomēr ko darīt, ja par to, ka zaudējis spēlē, apvainojas un dusmojas bērns?
To speciāli Māmiņu Klubam stāsta psihoterapeite Jolanta Cihanoviča.
Tad, ja zaudējot, bērns uz to reaģē ar dusmām vai kļūst izteikti bēdīgs, vecākiem, protams, ļoti svarīgi prast rīkoties tad, kad šāda situācija jau ir notikusi, bet tikpat būtiski arī izvērtēt to, ko viņi var darīt profilaktiski, lai šādas situācijas atgadītos pēc iespējas retāk!
Ar bērnu ir jārunā
Brīdī, kad mazais par zaudējumu sadusmojas vai kļūst bēdīgs, vecākiem savam bērniņam jāliek manīt to, ka viņi to redz.
Svarīgi teikt, „es redzu, ka tu esi ļoti dusmīgs un bēdīgs par to, ka zaudēji, bet zini, zaudēšana ir daļa no dzīves, un mēs katrs ik pa brīdim vinnējam un ik pa brīdim arī zaudējam! Tad, kad tu piedzīvo zaudējumu, ir būtiski saprast, ko vari darīt nākamreiz, lai uzvarētu.”
Bērniņam svarīgi stāstīt par to, ka zaudēšana ir daļa no dzīves, un dzīvē nekad nebūs tā, ka viņš tikai vinnēs.
Tāpat svarīgi ir arī tas, kā vecāki reaģē brīdī, kad bērns zaudē! Vai reaģē, izrādot sapratni par to, ka tā gadās un tā ir daļā no dzīves, un dēlu atbalsta, stāstot, ka viņš tomēr ir piedalījies un tas ir vērtīgi. Vai gluži pretēji – vecāki bērnu par zaudējumu izsmej, kas, protams, viņā veido ļoti lielu aizvainojumu un pazemojuma sajūtu.
Domājam par savu attieksmi pret zaudētājiem!
Lai šādus dusmu uzplūdus par zaudējumu bērns piedzīvotu pēc iespējas retāk, vecākiem svarīgi pavērot to, kā viņi paši izsakās par zaudējumiem un iespēju vinnēt!
Vai viņi, piemēram, nemēdz teikt, ka labi cilvēki vienmēr uzvar. Šāds apgalvojums bērnā, protams, rada lielu spriedzi un gaidas no dzīves, kas nav adekvātas un vienkārši nav iespējamas!
Vēl vecākiem jāpadomā, vai viņi par cilvēkiem, kuri nevinnē, nemēdz runāt kā par lūzeriem, vai arī mamma savam bērnam pārāk bieži nemēdz uzsvērt to, ka viņa tēvs vienmēr ir pirmais un uzvar.
Tāpat būtiski padomāt, vai ar bērnu runājam par to, ka reizēm dzīvē mēs piedalāmies kādos procesos nevis ar mērķi uzvarēt, bet ar mērķi kaut ko piedzīvot un kaut ko iemācīties!
Citādi, ja bērns aug ģimenē, kurā vecāki ļoti lielu uzsvaru liek tikai uz vinnēšanu un to, ka viņam jābūt pirmajam, bērnam sevi ir jālauž un rezultātā, nepārtraukti cenšoties ar visiem konkurēt, viņš ļoti daudz zaudē no sevis kā no personības.
Turklāt ar tādām frāzēm kā, piemēram , „puikas vienmēr uzvar”, vai arī „labi vīrieši ir tie, kuri vinnē un visu laiku konkurē”, vecāki bērnam atņem spēju un iespēju veidot līdzvērtīgas attiecības un draudzību ar līdzcilvēkiem.
Māmiņu Klubs