Kur mēs bijām pazuduši ...

Ilgu laiku neko nerakstīju, bet nolēmu pastāstīt, kā tad Rodrigo ir gājis bērnudārza gaitas uzsākot. 2011.gada septembrī dēls sāka iet bērnudārzā. Iepriekš biju rakstījusi, ka adaptācija bija ļoti veiksmīga bez asarām un pārdzīvojumiem. Mani tas tiešām priecēja un sirdi mierināja. Viss gāja savu gaitu bērns zināja , ka katru dienu ies uz b/d.

Mani sāka satraukt dēla biežā slimošana. Parādījās iesnas, klepus. No vienas puses nekas nopietns bērniem gadās apslimt. Tā nu mēs gājām pie ģimenes ārsta un dzērām klepus sīrupus. Manam dēlam kopš dzimšanas ir bijis slimīgs deguntiņš bieži iesniņas. Bijām pie speciālista un konstatēja, ka ir palielināti degunā adenoīdi. Tā rezultātā ar vienu nāsīti ir grūtāk elpot. Pie mazākām iesniņām bērnam ir grūti elpot un runā bieži kā saka caur degunu. Tā nu mēs turpinājām bērnudārza gaitas un ik pa laikam puņķojāmies. Dzērām vitamīnus , stiprinājām imūnsistēmu. Paldies ,Māmiņu Kluba māmiņām par plašajām imūnsistēmas stiprināšanas receptēm. Tās nu cītīgi izmantojām. Ģimenes ārste un arī bērnudārza audzinātā mierināja, ka pirmais gads b/d ir pats grūtākais un daudzi bērni bieži slimo. Es centos tikt skaidrībā kas notiek? Tā nu pienāca 2011.gada novembris un Rodrigo saslima ar plaušu karsoni. Tas, protams, tika konstatēts tikai pēc tā kā es uzstāju , lai veic rentgena uzņēmumu manam dēlam. Temperatūra 37,5C trīs dienas , bet ārste saka, ka neko nevar saklausīt. Klepus nesmuks , tad nu es pieprasīju lai taisa uzņēmumu. Pēc kā secināja, ka ir pneimonija( Plaušu karsonis) Izrakstīja mums antibiotikas un ārstējāmies mēnesi mājās. Pēc slimošanas daktere neuzskatīja par vajadzīgu lieku reizi apstarot bērnu un rentgena uzņēmu neveica. 2011.gada 5. decembrī atgriežamies b/d divas nedēļas nogājām b/d un bērnam atkal sākās klepus. Tad es vairāk neizturēju un braucām pie cita ārsta. Parastajos rentgena uzņēmumos neatklājās nekas, tikai pēc kompjūtera tomogrāfijas parādījās sabiezējums plaušiņā. Mums atkal bija jāsēž mājās veselu mēnesi un jāārstē ielaistās problēmas. Vēlāk veicām atkārtotu pārbaudi pēc kuras viss bija labi. Klāt jau bija 2012.gada februāra beigas un es sāku domāt ko darīt ar b/d?

Dēls šo ilgo laiku dzīvojot pa mājām ar mani, vairs negribēja iet uz b/d. Vēl jau mani mulsināja gripas aktivizēšanās laiks , tad vēl Jelgavā sākās gripas uzliesmojums. Tā nu atlikām b/d gaitas līdz 19.martam. Nolēmām , ka 19. martā sāksim iet b/d. Dēlam šī doma nepatika un pa svētdienas nakti dēls saslima. Tad es sabijos , jo sapratu, ka lielā dēla negribēšana iet uz b/d var izraisīt šādu reakciju.

Sāku apsvērt domu , ka tā ir arī psihosomātika. Rezultātā vēl nedēļu palikām mājās. Es sāku domāt, ko darīt ar to, ka bērns nevēlas iet uz dārziņu? Izdomāju sekojošu lietu . Pateicu dēlam, ka viņš tagad ir jau liels puika vasarā būs 4 gadi. Viņām pašām ir jāizdomā, kad grib iet uz bērnudārzu. Kad būs izdomājis , lai pasaka man, ka ir gatavs iet uz b/d. Tā mēs runājām katru dienu, kamēr slimojām. Dēls jau pēc 3 dienām man teica, ka ir gatavs iet uz b/d. Tad nu tagad no pagājušās piektdienas iet dārziņā bez asarām un visādiem pārsteigumiem. Bērni Rodrigo dārziņā sagaidīja ļoti draudzīgi nāca klāt un jautāja, kur tik ilgi bija pazudis. Dēls minēja , ka bija slims un bija klepiņš. Ceru, ka dēls tagad vairs ilgi neslimos!!! Tā nu mums gāja visu šo laiku.