25.04 17:00-18:30
Pieteikties
Brīvo vietu skaits: 10
Padalīšos ar to, kāda ir mūsu pieredze ar bērna pūriņu.
Kad uzzināju, ka esmu stāvoklī, sākām ar vīriņu domāt, kad sākt pirkt bērniņam drēbītes un citas noderīgas mantas. Tad abi sapratām, ka pirms bērna dzimšanas nopirksim tikai nepieciešamās mantas slimnīcai. Nezinu kā to nosaukt, māņticība vai piesardzība, bet iepriekš pirkt neko negribējām.
Iepriekš mūsu radu lokā ir bijušas sāpīga pieredze, ka topošie vecāki visu sapirkuši, iekārtojuši istabu bērniņam, bet bērns piedzimst miris :( Cik sāpīgi bija skatīties, ka vecākiem jau tā tik skumjā brīdī vēl jāraugās uz bērna mantiņām un gultiņu. Jo tas ir smagi :(
Mēs sarunājām, ka slimnīcai 3 - 4 komplektiņus drēbītes un citus sīkumus nopirksim, bet neko citu nepirksim līdz bērniņš piedzims. Pienāca 7 grūtniecības mēneša vidus un mēs ar vīru braucām iegādāties drēbītes slimnīcai. Pie reizes es vīram parādīju, kāda man bērnu gultiņa patīk, kādi rati, gultasveļa un citas bērna mantas, kas būs jāpērk pēc dzimšanas :)
Es jau 19. grūniecības nedēļā uzzināju no ģenētiskajām analīzēm, ka mums būs dēls. Tāpēc zinājām, kādas krāsas vajag :)
Tuvojās bērna dzimšanas laiks, un es cītīgi sastādīju sarakstu ar nepieciešamajām mantām, ko vajadzēs nopirkt vīriņam, kamēr būsim slimnīcā :) Vīrs jutās lepns, ka var šādi iesaistīties bērna mantu pirkšanā. Kaut arī vīram nepatīk staigāšana pa veikaliem :)
Piedzima dēls, vīrs mani atbalstija dzmedībās, un nākošajā dienā vīrs kopā ar krustmāti brauca iepirkties. Bija jāpērk pilnīgi viss, ieskaitot gultu, vannu, ratus, autosēdeklīti, aptieciņas piederumus, pidžammas, pakaviņu utt. Tā kā es biju iepriekš parādijusi, ko es vēlos, tad biju pilnīgi droša un mierīga. Vīrs teica, ja kaut ko nopirks, kas man nepatiks vienmēr var nopirkt ko citu vietā. Kad atbraucām mājās, gultiņu vīrs bija salicis, gultasveļu izgludinājis, saklājis visu :) Drēbītes mājas sagludinājis un sakārtojis pārtinamā galdiņa skapītī. Es biju tik lepna un laimīga, jo arī vīrs jutās kā tētis ar lielo burtu :) Vīriņš to visu darija no sirds un tiešām labi izskatijās. Arī pusdienas bija gardas.
Vai es ko nožēloju, ka pati visu nesapirku? Es taču pati visu izvēlējos! Man nav ko nožēlot, jo redzot cik lielu prieku tas sagādāja manam vīram, nekas nav jānožēlo! Es vēl varēšu pirkt dēlam drēbes un mantas cik uziet! Arī tētiem ir jāļauj iesaistīties tik atbildīgā un svarīgā notikumā, kā bērna pūriņa sagādāšana. Tas topošajam tētim ļauj vairāk saprast un apjaust, ka viņš ir tētis! Protams, ne tikai iepirkšanās ļaus viņam to apjaust.
Vai vīrs bija noskrējies pa veikaliem? Domāju, ka nedaudz bija gan! :) Domāju, ka tas bija tā vērts!
Ar otru bērnu noteikti visu darīsim tāpat :) Būs mums tradīcija, kur tētis var izpausties!
susiite- 😃😃😃 Tad man ar vīru ir palaimējies sen jau esmu par to pārliecināta😀😉
Ievukitis- man jau tas viss bija izdarīts bērna tēvs bija pacenties un nebija mums satraukumu, ka kaut kas nebūs. Pēc slimnīcas baudijām mieru .Vienmēr taču var nopirkt , ja kaut kā nav (protams ja ir iespēja) .😉
Es jau pati biju visu apčamdijusi un izvēlējusies😃
Mēs arī nevienu brīdi nedomāju, ka ar mūsu dēliņu kas slikts var notikt ! Mēs vienkārši bijām uzmanīgi. Tas ka mēs visu iegādājāmies pēc dzimšanas nenozīmē, ka domājām, ka ar dēlu kas slikts var notikt! Mēs bijām uzmanīgi ar likteni un mierīgi gaidījām dzimšanu.
Tas, manuprāt, ir atkarīgs no katra cilvēka. Kāds spēj norobežoties no citu nelaimēm, cits ne.
cirulishi3, man ļoti tuvai radiniecei (tēva brāļa sievai) arī notika nelaime. Viņa 15 gadus mēģināja tikt pie mazulīša, jau bija noteikts, ka bērnu viņai nevar būt, taču pieteicās, meitiņa. Viņa tik ļoti viņu gaidīja, taču kad meitiņa piedzima, viņai bija problēmas ar sirsniņu un nedēļu nodzīvojusi, mazā aizgāja pie eņģeļiem. Taču tas mani neiespaidoja. Man pat ne uz sekundi neiešāvās pratā, ka ar manu meitiņu kas tāds var notikt.
Kad paziņu lokā notiek tāda nelaime vairs nevar domāt , ka vienmēr viss ir tikai labi. Esmu ļoti pozitīvi domājoša, bet tas nepalīdz. Jo arī ģenētiskās analīzes kad nodevu nemaz nedomāju, ka varētu būt sliktas analīzes. Pirmās analīzes norakstiju uz to, ka kaut kas ir sajaukts taisiju vēl vienas analīzes ar tādu pašu pārliecību, ka viss ir ok! Bet nekas nebija ok☹( Es zinu, ka domu spēks ir liels un no svara tas vismaz man palīdzēja dzemdībās, bet par visu nevar būt pārliecināts . Ir reizes, kad ar labām domām vien nepietiek!
Es personīgi domāju, ka lielākajai daļai iespējams finanses neļauj visu iegādāties uzreiz😉 Tas arī liek topošajiem vecākiem visu pirkt pa daļām.
Lielāko daļu pirkām kopā,bet bija reizes,kad kautko noskatiju pati.Par to māņticību ir tā,ka manām divām ļoti tuvām draudzenēm,bērniņi nepiedzima.Vienai grūtniecība pārtrūka 5,otrai 6 mēnesī.Visas mantiņas bija sapirktas.Neviena no viņām uz tām pat paskatīties nespēja.Nevareja pat būt klāt kad vīri tās nesa laukā,lai atdotu,vai pardotu kadam,kuram nu tās būs vairak vajadzīgas.TAS BIJA TIK DRAUSMĪGI,KA NEKO ATRAK PAR 7 MĒNESI NEPIRKU.Viss ir mūsu galvās pilnīgi piekrītu,bet zinu,ka arī ar otru bērniņu rīkošos tāpat.
Mēs pirkām visu kopā. Nevienu mantu nenopirku tikai es (nu izņemot drēbītes, pirmās slimnīcai gan pirkām kopā).
Es neesmu māņticīga, tādēļ pirkām visu laicīgi. Es pat domās nepieļāvu tādu domu, ka tas ka pērku matas ātrāk varētu kā ietekmēt mana mazulīša dzīvībiņu. Viss ir mūsu galvās 😀