19.04 10:00-16:00
Nodarbības citā laikā
Izpārdots
Labdien! :)
Nu jau pagājušas divas nedēļas, kopš esmu atgriezusies darbā. Kā mums šajā laikā gājis, lasiet tālāk.
2. aprīlis bija sniegota diena, 1. darba diena pēc gandrīz 2 gadu pārtraukuma, meitiņas 1,7 gadu dzimšanas diena, kā arī superbēbīša dzimšanas diena. Vēl 2. aprīlī pamanīju, ka beidzot ir izdīgušas paprikas (par zaļumiem citā rakstā). Notikumiem pilna diena. :) Pirmā diena pagāja vairāk iepazīstoties ar jauno darba vietu, vecajiem pienākumiem, cienājot kolēģes ar gardumiem un sarunās. Kopumā pirmā nedēļa pagāja mierīgi, jo tā bija īsā nedēļa – tikai 4 darba dienas.
Kā gāja manai mīlulei? Es jau pirms tam viņai daudz stāstīju, ka iešu uz darbu un tikai vakaros/brīvdienās būšu mājās. Ja meita no rīta, kad dodos uz darbu, vairs neguļ, tad atvados, mazā, smalkā balstiņa pasaka ATTĀ!. Pa dienu meita dažas stundiņas dzīvojas ar aukli (līdz 4 h), bet pārējā laikā ar vīru. Auklīti meita klausa pat labāk, nekā mūs – vecākus. :) Esot divatā, mazule var izrīkot tēti pēc sirds patikas, viņi sadzīvo ļoti labi. Prieks, ka meita pusdienās iemācījusies pati aiziet gulēt, ja nepaguļ ārā. Parasti tas notika pie pupa, kad vēl dzīvojos pa māju. Kad atnāku mājās, tad sākumā ir smaids, bet pēc tam sākas kašķis – raud un čīkst, un neklausa. :( Cenšos pievērsties meitai, gribu samīļot, bet viņa īsti neļaujas. :( Viņai vīrs vienmēr bijis mīļāks, kā es smejos, viņai tikai vajag mammas pupu un viss, tādēļ pirms kāda laika tapa šī diskusija. Pirmajā dienā meitene esot apvainojusies uz vīru, ka arī viņš viņu atstāja, lai gan tika stāstīts kas un kā. Taču tagad viņi vēl labāk un mīļāk sadzīvo, meita vīram ir kā pakaļastīte, nekur bez viņas. Ceru, ka ar laiku apradīsim ar jauno situāciju un viss būs kārtībā. Šobrīd meitai ir iesnas – varbūt tas no laukiem, kur mājā nevienmērīga temperatūra, varbūt arī no pārdzīvojumiem, ka cits ritms. Kā rakstīju pieredzē par krūtsbarošanu, meita paspēj vēl panašķoties no rīta un vakarā ar manu pieniņu – darbs nav šķērslis. :) Piena nav daudz, bet tas vairāk ir mīļuma, drošības mirklis mums abām, tas laikam man vairāk vajadzīgs, jo pa dienu jau tā noilgojos pēc savas mīlulītes, bet viņa vakarā neizrāda nekādu interesi par mani. :(
Par ēdienkarti un mājas dzīves organizēšanu. Jau krietnu laiku pirms darba atsākšanas sāku domāt par to, kā organizēt mājas dzīvi, ēšanas reizes. Ja senāk tikai vakarā izdomāju, ko gatavošu vakariņās, tad tagad vismaz aptuvena ēdienkarte galvā ir nedēļai. Gatavoju lielāku daudzumu, lai pietiek ilgākam laikam. Kaut kā pagaidām tiekam galā. Brīnišķīgs atklājums, par kuru nebiju iedomājusies, bija šīs gaļas bumbiņas. Katru nedēļu tas būtu apnicīgi, bet šad tad jau tās glābj situāciju, kad pēc garās darba dienas ne spēka, ne vēlmes gatavot nav. :)
Tā nu mums klājas. :)