Dancis pa trim

25. Mar 2012, 21:00

Vakar vīrs, ejot uz veikalu, satika mūsu paziņu pāri, kuriem ir 2 bērni. Gandrīz 2 gadīgais Džordžs un 6 mēnešus vecā Hloja. Izrādās, ka abiem vecākiem iekritušas darbā maiņas kopīgi un meklē, kam atstāt bērnus, jo vecvecāki ir apslimuši. Vīrs izteicies, ka gan jau mēs varam izpalīdzēt un citreiz viņi pieskatīs mūsu rakari, lai varam no mājas izrauties divatā.

Saņēmu zvanu un apstiprinoši atbildēju, ka ar lielāko prieku pieskatīsim viņu atvases. Dēls jau pietiekoši liels un zīdaini manas rokas arī nav labu laiciņu turējušas...Atved mazo Hloju un Džordžu, kuri abi divi izsalkuši, bet priecīgi ieraugot manu dēlu, jo abi puikas čomi. Hlojai ēšanas laiks, maisījuma pagatavošana. Ak! Kā tas bija pareizi jādara? Hmm, pudele jau bija sterila vai jāsterilizē vai nav?Pēkšņi sajutos absolūti nezinoša. :D

Kamēr ar mazo Hloju pa virtuvi, puikas vannasistabā atgriezuši ūdeni vannai un sametuši tualetes papīru. Kad traģēdija ar izsalkušo zīdaini atrisināta, dodos pie puikām ar jautājumu par vakariņām. Gustavam vakaros vāru putru vai dodu jogurtu ar kādu augli, Džordžs neēd ne to, ne to- grib cīsiņus. Viņš sāk raudāt, Gustavs sāk raudāt un beigās mazā Hloja sāk raudāt.

Sēžu , saķērusi galvu, un nesaprotu, no kura gala, lai sāk. Hloja padusē, puikas pie kājām un taisam putru. Tikmēr mazā Hloja pielikusi autiņbiksītes. Ejam mainīt, Džordžs novelk bikses un nokārtojas turpat uz grīdas. Gustavam nav ilgi jāgaida un arī viņš novelk bikses, čurā uz sienas! Abi puikas smejas pilnā balsī, Hloja atkal raud.

Nesaprotu, kas mazajai kaiš, bet pieļauju, ka sveša vieta, sveši cilvēki dara savu... Nu jau pulkstenis sit 9 vakarā un likšu puikas vannā.

Kamēr ūdens tek vannā, viņi jau sametuši visu iespējamo, ko var atrast. Tai starpā arī manas kurpes. Mazā Hloja vēl joprojām raud, iedodu viņai nelielu devu nomierinošā sīrupa, lai mazajam enģelītim vieglāk.

Noģērbju Gustavu, ģērbšu nost Džordžu, Gustavs jau tālēs zilajās, mēģina Hlojai iebarot baranku.Gustavu atstiepju atpakaļ, Džordžs ar šampūnu visas flīzes nolaidis. Godīgi sakot, mani nervi sen šādu slodzīti nebija jutuši.

Epopeja turpinājās arī gulētiešanas laikā, jo puikas, protams, negribēja iet gulēt un man tik noteica, lai mazais bēbis guļ, viņi esot lieli puikas....

Es biju maigi šokēta par to, kā mana atvase mainās, kad viņa ierastajā sadzīvē parādās jauni bērni. Daļēji pats māca dažādas savas "gudrības", daļēji tās noskatās. Un cik greizsirdīgs viņš palika attiecībā pret Hloju! Paziņu bērni ir pieraduši visu dienu skatīties TV, kas mūsu mājās īsti pieļaujams nav un ir mums multeņu laiks, pavisam jau neliedzu, bet arī tas bija neliels niķu iemesls.

Es pusi nesaprotu, ko mans patrons saka latviski, Džordžs tikpat nesaprotami runā angliski, tad nu vieglāk man bija pārprasīt Gustavam, lai viņš man pasaka, ko Džordžs grib, jo mani nav atstājusi sajūta, ka viņi viens otru perfekti saprot.

Tā kā mazā princese naktī 4x ceļās ēst, tad izpumpējusies biju pamatīgi.