Audzināšana kādreiz un tagad

Mūsdienās pedagogi un vecāki ir izvēlējušies bērnu audzināšanas veidu, kurā tiek respektētas un ievērotas bērnu vajadzības, bet tiek noteiktas arī stingras robežas un pienākumi.

Kas ir mainījies bērnu audzināšanas jautājumos:

•    Bērnu nesēdina spilvenos
Balstoties uz fizioterapeitu atzinumiem, bērnam ir dabiski jāattīstās, izejot visus fiziskās attīstības posmus tad, kad bērns pats tam ir gatavs. Mūsdienās vecāki bērnus vairs nesēdina spilvenos, jo tas bojā mazo muguriņu, bet ļauj mazulim iemācīties velties, līst, stāties četrāpus, un vai nu sākt rāpot un tad sēdēt, vai arī sēdēt un tad rāpot.

•    Bērnam jāatrodas uz grīdas
Mazuļa pilnvērtīgu attīstību veicinās viņa likšana uz grīdas jau no salīdzinoši neliela vecuma. Atrodoties uz stabila pamata un nejūtoties ierobežots mazulis augs daudz drošāks, zinātkārāks un pilnvērtīgi attīstīs savas fiziskās prasmes.

•    Uz podiņa – tikai no apmēram divu gadu vecuma
Mūsdienās mazuļiem māca „iet uz podiņa” sākot no apmēram pusotra gada vecuma, bet bērns pats kontrolēt savus slēdzējmuskuļus iemācās tikai no divu gadu vecuma, tādēļ agrāk uzsākt podiņmācību ir bezjēdzīgi.

•    Visu var darīt arī ar kreiso roku
Mūsdienās kreiļus vairs nepāraudzina un nespiež visu darīt ar labo roku. Labročiem dominanto roku nosaka kreisā smadzeņu puslode, bet kreiļiem – labā, tādēļ cenšanās bērnu pāraudzināt ievieš smadzenēs tikai haosu. Cenšanās kreiļus pāraudzināt var atstāt negatīvas sekas uz koncentrācijas spējām, lasīšanas un rakstīšanas prasmēm.

•    Bērniem oma nav obligāti jāsamīļo
Ja mazulis novēršas, kad viņu grib samīļot vai sabučot, nav jājūtas aizvainotam! Katram cilvēkam ir atšķirīgas tuvības un maiguma vajadzības. Ja bērns norāda robežas ar skaidri pateiktu „nē”, tas ir jārespektē. Bērni tādejādi jūtas respektēti un visticamāk, ka nāks samīļoties tad, kad viņiem neviens to neliks!

•    Bēbītim nedrīkst ļaut raudāt
Bēbītis raud ne jau tādēļ, ka viņš gribētu kādu kaitināt, tāpat mazulīti nevar izlutināt, ja pirmajā dzīves gadā viņu daudz ņem rokās. Sākot no pirmās gada jubilejas var pamazām sākt bērnu audzināt, bet līdz tam vecākiem ir jāizpilda mazuļa vēlmes pēc iespējas ātrāk, jo tas palīdzēs bērnam uzticēties pasaulei.

•    Saldumi nav apbalvojums
Ja bērniem būtu iespēja izvēlēties vai nu šokolādi, vai jaukus vārdus, viņi noteikti kā balvu gribētu saņemt saldumus. Tomēr ir svarīgi izprast, ka bērniem par padarīto piedāvājot atlīdzību saldumu veidā, var panākt reakciju, kad par katru nieku tiks pieprasīta atlīdzība – vai nu gumijas lācītis, vai konfekte, vai kas cits. Tieši tādēļ uzslavas ir svarīgas, jo bērniem jāmācās priecāties par atzinību, ko nevar ēst.

Tas ir palicis tāpat:

•    Pieklājība ir vienmēr modē
Pašlaik nav vairs tā, ka ēdot nedrīkst runāt, vai arī obligāti ir jāapēd viss, kas uzlikts uz šķīvaja, sasveicinoties nav jātaisa „kniksis”, tomēr arī mūsdienās laba uzvedība ir cieņā. Uzvedība ir svarīgs audzināšanas mērķis, tā piemērs ir vecāki un vecvecāki. Ja bērni iemācās pieklājīgu izturēšanos jau bērnībā, jo ātrāk vecāki sagaidīs arī no savām atvasēm „lūdzu” un „paldies”.

•    Bērniem patīk rituāli
Regulāras darbības, kas atkārtojas no dienas dienā, bērniem rada drošības sajūtu, vēlāk mazuļi ar lielu labpatiku atceras šūpuļdziesmu, ko oma pirms gulētiešanas ir dziedājusi, vai arī garšīgās pankūkas, ko viņa cepa katru svētdienas rītu.

 

•    Mājas solī bērni ir lieli palīgi
Ja iesākumā daudz kas arī nesanāk, vai arī visi darbi ilgst dubultīgi ilgi, tomēr jau no agrīna vecuma bērni ir jāradina palīdzēt mājas darbos. Mazuļi ir ļoti lepni, ja var palīdzēt, tā tiek vairota bērnu pašapziņa. Trīsgadnieki var sākt klāt galdu, četrgadnieki griezt mīkstus augļus, bet piecgadnieki sūkt putekļus.

Kā Tavā ģimenē atšķiras audzināšana starp paaudzēm?